Loading presentation...

Present Remotely

Send the link below via email or IM

Copy

Present to your audience

Start remote presentation

  • Invited audience members will follow you as you navigate and present
  • People invited to a presentation do not need a Prezi account
  • This link expires 10 minutes after you close the presentation
  • A maximum of 30 users can follow your presentation
  • Learn more about this feature in our knowledge base article

Do you really want to delete this prezi?

Neither you, nor the coeditors you shared it with will be able to recover it again.

DeleteCancel

Make your likes visible on Facebook?

Connect your Facebook account to Prezi and let your likes appear on your timeline.
You can change this under Settings & Account at any time.

No, thanks

Psiholoģijas vēstures laika lenta

No description
by

Darja Milova

on 5 March 2014

Comments (0)

Please log in to add your comment.

Report abuse

Transcript of Psiholoģijas vēstures laika lenta

Psiholoģijas vēstures laika lenta
Biheviorisms
Džons B. Vatsons (Watson) (1878-1958)
Geštaltpsiholoģija
Makss Vertheimers (Wertheimer) (1880-1947)
Kognitīvā psiholoģija
Psihoanalīze un neofreidisms
Zigmunds Freids
1850
1860
1870
1880
1890
1900
1910
1920
1930
1940
1950
1960
1970
1980
1990
2000
2010
2020
1840
1830
1820
1800
1790
1958. gads
Charles Darwin
(1809-1882)
Francis Galton
(1822-1911)
Eigenika
Intelekts ir saistīts ar sensorām spējām.
Funkcionālisms
Herbert Spencer
(1820-1903)
Sociālais darvīnisms
Fizioloģijas pētījumi
Eksperimentālā psiholoģija
Vilhelms Vundts
(1832-1920)
Hermanis Ebbinghaus
(1850-1909)
Georgs Mullers
(1850-1934)
Francis Brentano
(1838-1917)
Osvalds Kilpe (Külpe)
(1862-1915)
Edvards Tičeners
(1867-1927)
Evolūcijas teorijas
Viljams Džeimss
(1842-1910)
1780
1770
1760
1750
1740
1730
1720
1710
1700
1690
1680
1650
1640
1630
1730
1620
1610
1600
//
Viduslaiki
5.-13. gadsimts
//
Antīkā pasaule
Demokrīts (5. gs. p.m.ē)
Heraklīts (6. gs.p.m.ē)
Sokrāts (5 gs. p. m. ē)
Platons (5. gs. p.m.ē)
Aristotelis (4. gs. p.m.ē)
6.-5. gs. p.m.ē
5.-13. gadsimts – “tumšie laiki”
Liela ietekme reliģijai;
Atbildes par pasaules uzbūvi meklējamas reliģijā – zinātne reliģijas ietvaros;
Alķīmija, astroloģija, mistika;
Atšķirīgi pasaules redzējumi nevar pastāvēt.
Sākot ar 13. gadsimtu – zinātnes un reliģijas pakāpeniska atdalīšanās;
Apgaismības laikmets
Psiholoģija kopš formālās dibināšanas
Humānistiskā psiholoģija
Īzaks Ņūtons (1642 –1726)
Renē Dekarts (1596-1650)
Ogists Konts (1798-1857)
Džons Loks 1632-1704
Džordžs Bērklijs (1685-1753)
Deivids Hjūms (1711–1776)
Deivids Hārtlijs (1705–1757)
Džeimss Mills (1773–1836)
Džons Stjuarts Mills (1806–1873)
Alfreds Ādlers
Karls Jungs
Ēriks Fromms
Kārena Hornija
Ēriks Ēriksons
Melānija Klaina,
Džons Bolbijs,
Margareta Mālere
Volvgangs Kēlers (Köhler) (1887-1967)
Kurts Kofka (Koffka) (1887-1941)
Kurts Levins (Lewin) (1890-1947)
Karls Lešlijs (Lashley) – Vatsona skolnieks
Klarks L. Halls (Hull) (1884-1952)
Edvards Č.Tolmens (Tolman) (1886-1959)
Buruhs Frederiks Skiners (Skinner) (1904-1990)
Karls Rodžerss (Rogers) (1902-1987)
Abrahams Maslovs (Maslow) (1908-1970)
Avrams Noams Čomskis (Chomsky) (1928)
Žans Piažē (Piaget)
Leons Festingers (Festinger) (1919 -1989)
Džeroms Bruners (Bruner) (1915)
Alans M.Tjurings (Turing) (1912-1954 )
H.Saimons (Simon) (1916-2001)
Džordžs A. Millers (Miller) (1920)
Ulriks Naisers (Neisser) (1928)
Džons Djūijs (Dewy) (1859-1952)
Mehānicisms
Determinisms
– katrs notikums ir senāku notikumu radīts.
Redukcionisms
– mehānismu var saprast to sadalot līdz pamatsastāvdaļām.

Zinātņu atklājumu ietekme uz sadzīvi
Elektrība – telegrāfs, apgaismojums
Ķīmija – apģērba krāsas, papīra ražošana
Vilciens – iespēja ātrāk pārvietoties, kontakts ar svešiniekiem
Fabrikas – cilvēku centralizācija, urbanizācija
Veikali – ekonomiskā perspektīva
Lasīšana – grāmatas, populārā zinātne
Zinātnes glorificēšana, pozitīvisma kustība
Dabaszinātņu atklājumu pienesums
psiholoģijas attīstībai 19.gadsimtā
Evolūcijas teorija
Smadzeņu un nervu sistēmas izpēte
Dabaszinātņu metodes psihes izpētei
Mentālā hronometrija
Psihofizika
Mentālā testēšana
Alfrēds Binē
(1857-1911)
Novērojumi
Sugas pārstāvju
atšķirības dažādos
vides apstākļos
Dažādas īpašības
piedzīvo variāciju,
bet tikai dažas
pārmantojas
nākamajā paaudzē
Cīņa par barības krājumiem (vēlākajā variantā – arī par iespēju vairoties)
Daba rada dažādas formas – pazīmes, kas nepalīdz izdzīvot, netiek pārmantotas
Katra suga pielāgojas specifiskai videi
Teorijas “kritiskie punkti”
Trūkst pamatojuma – kā notiek pārmantojamība (G.Mendeļa publikācija tikai 1865)
Plaši atzīta tiek tikai 20.gs.30.gados līdz ar ģēnētikas attīstību
Darvina teorijas iespaids
Mentālā testēšana
Mentālā hronometrija
Cilvēku reakcijas ātrums atšķiras
Reakcijas ātrums mainās dažādos laikos un situācijās
Fr.Donderss
Vienkāršais reakcijas laiks
Saliktais reakcijas laiks

Hermanis fon Helmholcs (1821-1894)
Nervu impulsu ātrums
Krāsu redze – nervu šķiedras radzenē uztver sarkano, zaļo un zilo krāsu
Telpas uztvere – akomodācijas reflekss
Dzirdes pētījumi - rezonanse
Gustavs Fehners (1801-1887)
Absolūtais slieksnis – vismazākais kairinājums, kas izraisa sajūtu
Diferencētais slieksnis – vismazākā izmaiņa kairinājumā, kas rada atšķirības sajūtās
S = c log R (S - sajūta, R – stimuls, c – empīriski nosakāma konstante katrai sajūtai)
Ernsts Vēbers (1795-1878)
divu punktu sajūtu slieksnis
Mazākā sajūtamā atšķirība starp divām svara sajūtām – 1/40 daļa no objekta svara
Intelekta pētījumi
Fokuss uz komplicētiem procesiem - domāšana un iztēle (ne reakcijas laiks vai sensors jūtīgums)
Vispārējās izglītības sistēmas pasūtījums – instruments, lai identificētu bērnus ar garīgās attīstības traucējumiem
Uzdevumi, ko spēj atrisināt vairums tā paša vecuma bērnu (ja spēj atrisināt 1:1 jeb IQ 100)
Iznīcināšanas metode - iznīcinam smadzenes daļu, novērojam izmaiņas uzvedībā
putni ar iznīcinātu vestibulāro aparātu
Klīniskā metode - meklējam bojājumus smadzenēs pēc pacienta nāves
Elektriskās stimulācijas metode - iedarbojamies ar vāju strāvu uz smadzeņu garozu, novērojam motorās reakcijas
Žans Pjērs Flourenss (1794-1867)
un Maršals Holls (1790-1857)
Pols Brokā (1824-1880)
Noteiktas smadzeņu zonas atbild par noteiktu funkciju
Gustavs Fričs (1838 – 1927) un Eduards Hitcigs (1839-1907)
Kopīgs atklājums 1870. gadā
Smadzeņu zonu elektrostimulācija rada motoras (kustību) reakcijas
Luidži Galvani – 1783 atklāj bio-elektriskumu – organismā nervu impulsam ir elektriska impulsa daba
Aizvieto agrākās teorijas par gaisu vai šķidrumu kā impulsa nesēju
galvanisms – organisko audu spēja vadīt elektrību
Fehnera – Vēbera likums
Lai sajūtu intensitāte pieaugtu
aritmētiskā progresijā, stimula
intensitātei jāpieaug ģeometriskā
intensitātē.
refleksu teorija
dvēseles un ķermeņa sastība
iegūtas un iedzimtas idejas

visas idejas nāk no pieredzes
primāras
(pastāv ārpus cilvēka uztveres) un
sekundāras
īpašības (pastāv tikai, ja tās kāds uztver)
vienkāršas
(pamatelementi) un
sarežģītas
idejas (sarežģītākas zināšanas) [
kāds ir zināšanu veidošanās process]
visas idejas ir
sekundāras
- mums nav objektīvu zināšanu par pasauli
Iespaidi (sajūtas un uztvere) un idejas (iztēle)
Asociāciju veidi
(līdzības, tuvuma, cēlonības)
Vibrāciju teorija
[kā no fizioloģiskā viedokļa veidojas zināšanas]
nevaram darboties spontāni -
prāts tikai reaģē uz stimulāciju
lai saprastu prātu - jāatklāj tā
pamatelementi
prāts ir aktīvs
"mentālā ķīmija"
Pozītivisms

Pētījumu sfēras
Sensorie sliekšņi
Jūtīguma mērījumi
Psihofizikas metodes
Vidējās kļūdas metode
Pastāvīgā stimula metode
Sliekšņa noteikšanas metode
Smadzeņu izpētes metodes
Psihofizika
– mācība par to kā objektīvi fizikāli stimuli ir
saistīti ar subjektīvo sensoro uztveri
Francis J.Galls (1758-1828)
Smadzenes ir psihes orgāns
Katra spēja ir iedzimta un saistīta ar noteiktu orgānu, kas nodrošina tās funkciju
Labi attīstīta mentālā spēja =labi attīstīts apvidus smadzenēs, kas atbild par attiecīgo funkciju
Metode – galvaskausu izpēte
Pēta individuālās atšķirības
Divi attīstības scenāriji -
Pseidozinātne – frenoloģija
Eksperimentālā psiholoģija
Medicīnas studijas, PhD fizioloģijā
1857-1864 strādā par laborantu pie H. Helmholca
1873 - Fizioloģiskās psiholoģijas pamati
--Eksperimentālā psiholoģija
1874 - Leipzigas Universitāte
1879 -
Psiholoģijas laboratorija
- psiholoģijas "dzimšanas diena"
1881 - "Filozofijas mācības" -> 1906 "Psiholoģijas mācības"
~1900 “Völkerpsychologie”
Fizioloģiskā psiholoģija
izpētes priekšmets - "apziņa"
apziņa aktīvi organizē savu struktūru
lai saprastu apziņu - jāapraksta visi tās pamatelementi;
vienkāršakus psihiskus procesus (uztveri un sajūtas) jāpēta laboratorijā eksperimentāli;
augstākie psihiskie procesi (atmiņa, domāšana) nav pētāmi eksperimentāli;
Völkerpsychologie (kultūras psiholoģija)
kultūru attīstības izpausmes (valoda, māksla, mitoloģija, morāles normas, likumi utt.)
pamats ne-eksperimentālai psiholoģijai (sociālā psiholoģija);

Introspekcijas metode
- sava domāšanas procesa kontrolēšana;
--Novērošana kontrolētā, atkārtojamā situācijā
--Manipulācija ar ārējiem stimuliem
--Objektīvi mērījumi (piem. reakcijas laiks);


Psiholoģijas uzdevumi pēc Vunta
izpētīt apiņas pamatelementus;
saprast kā šie elementi tiek savienoti;
noteikt principus, saskaņā ar kuriem šie savienojumi notiek.

! Psiholoģija ir akadēmiska (ne praktiska) zinātne
Emocijas
– 3 dimensijas
Patīkamas vs. nepatīkamas
Augsts uzbudinājums vs. zems
Koncentrēta uzmanība vs. relaksēta

Apercepcija
- mentālā aktivitāte, kas sintezē elementus veselumā, atbild par analīzi un spriešanu
aktīvs process
veselums ir kauts kas savādāks kā daļu summa (vēlāk šo ideju attīsta Geštaltpsihologi)

Pētījumu tēmas
Sajūtas un uztvere – visvairāk vizuālās
--Krāsu uztvere, perifērā redze, krāsu kontrasti,
negatīvie pēc-tēli, vizuālie kontrasti, lieluma un
optiskās ilūzijas, krāsu aklums, uztveres laiks
Reakcijas laiks (Uztveres, asociāciju un spriešanas ātrums)
Uzmanība – tīša un netīša
Emocijas – ķermeniskās reakcijas
Asociācijas – iekšējas un ārējas (nejaušas)
Vunta pienesums psiholoģijai
Laboratorija – demonstrācija, pētījumi, zinātniskā kopiena – modernā psiholoģijas zinātne
Žurnāls “Philosophische Studien”
Eksperimentālā psiholoģija
Introspekcija
Skolnieki
Emil Kreapelin
Oswald Külpe
Edward B. Titchener
James McKeen Cattell
Lightner Witmer
Hugo Münstenberg
Atmiņas eksperimenti
Nesakarīgu zilbju iegaumēšana
Mācīšanās līkne
Aizmiršanas līkne
--Asociācijas starp zilbēm
--Laiks stap atkārtošanas reizēm
iemācīšanās nenotiek mehāniski - subjekts aktīvi organizē piedāvāto materiālu
interferentā aizmirsans teorija- aizmiršana notiek, jo jaunā informācija ietekmē ar esošām asociācijām
Izpētes priekšmets ir apziņas fenomens ("pārdzīvojuma akts"), process, nevis tā saturs
sarkana krāsa (fiziska kvalitāte) vs. sarkanās krāsas uztvere (psiholoģisks process);
Mentālo procesu norise pētāma caur atmiņas un iztēles fenomeniem
Augstākus domāšanas procesus var pētīt eksperimentāli (prestatā Vunta uzskatiem)
Sistēmatiskā eksperimentālā introspekcija
- retrospektīvi novērojam jau pārdzīvoto pieredzi;
--pētāmajam tiek uzdoti "fokusējoši" jautājumi;
--pētāmais kvalitatīvi apraksta savu domāšanas prcesu;
--pētam nevis pie kāda secinājuma nonāk, bet

nonāk pie secinājuma;

Sistemātiskās introspekcijas atziņas
Domāšanas process nav novērojams tēlu veidā – ir domas bez tēliem
Domāšanu var virzīt un ietekmēt, tā nav brīvu asociāciju rezultāts
Domāšanas fundamentāls raksturojums ir sasaite ar kaut ko pieredzē
Piemērs - Domājiet par ābolu
Nosauciet pirmo asociāciju, kas nāk prātā!
Nosauciet pirmo asociāciju, domājot par kādu augstāku kategoriju!
Nosauciet pirmo asociāciju, domājot par augstāko iespējamo kategoriju!
Strukturālā psiholoģija
Apziņa - šī brīža pārdzīvojumu summa;
Prāts - dzīves laikā uzkrāto pārdzīvojumu summa;
Strukturālās psiholoģijas uzdevumi –
Pamatelementu atklāšana, analizējot introspekciju
Noskaidrot, kā pamatelementi ir saistīti
Izskaidrot, kā strādā prāts
Pamatelementi
30 500 vizuālie – garš, zaļš, caurspīdīgs utt.
4 garšas elementi – skābs, sāļš, rūgts, salds
Full transcript