Loading presentation...

Present Remotely

Send the link below via email or IM

Copy

Present to your audience

Start remote presentation

  • Invited audience members will follow you as you navigate and present
  • People invited to a presentation do not need a Prezi account
  • This link expires 10 minutes after you close the presentation
  • A maximum of 30 users can follow your presentation
  • Learn more about this feature in our knowledge base article

Do you really want to delete this prezi?

Neither you, nor the coeditors you shared it with will be able to recover it again.

DeleteCancel

Make your likes visible on Facebook?

Connect your Facebook account to Prezi and let your likes appear on your timeline.
You can change this under Settings & Account at any time.

No, thanks

Water pollution

Ūdens piesārņojums
by

Vides Problemas

on 27 December 2012

Comments (0)

Please log in to add your comment.

Report abuse

Transcript of Water pollution

Ūdens
piesārņojums Atkarībā no piesārņojuma veida izšķir ķīmisko,
fizikālo un bioloģisko piesārņojumu. Ķīmisko piesārņojumu rada ķīmisko vielu nokļūšana vai atrašanās ūdeņos. Ķīmiskais piesārņojums Bioloģisko piesārņojumu ūdenī veido tam neraksturīgu organismu klātbūtne, konkrētajam ūdeņu veidam netipisku dzīvo organismu, piemēram, vīrusu, baktēriju, parazītisko vienšūņu savairošanās vai nokļūšanu tajā. Bioloģiskais piesārņojums Termiskais (siltuma) piesārņojums. Termoelektrostacijas un rūpniecības uzņēmumi ievada ūdenstilpnēs siltumsārņus Fizikālais piesārņojums Ūdens piesārņojuma ietekme skābes, sāļi, toksiskie metāli Neorganiskas vielas naftas produkti, pesticīdi, bioloģiski viegli degradējamas vielas Organiskas vielas Mikroorganismi, atrodot sev labvēlīgus apstākļus, var savairoties, saražojot savu biomasu, un ar savu dzīvības procesu bioķīmiskajām reakcijām pārveido ūdens ķīmisko sastāvu. Mikroorganismi var būt labvēlīgi vai nelabvēlīgi. Patogēnie mikroorganismi, pārmērīgi savairojoties, rada problēmas ne tikai ūdenstilpņu izmantotājam, bet arī var radīt neatgriezeniskas izmaiņas ekosistēmā. Par bioloģisku piesārņojumu uzskata arī svešu augu un dzīvnieku ievešanu ūdens tilpnēs, kur tie iepriekš nav dzīvojuši. Tas izraisa ūdenstilpnes ekoloģiskā līdzsvara maiņu. ir īpašs ūdeņu piesārņošanas veids- tā ir siltu notekūdeņu ievadīšana ūdens krātuvēs, izmainot to termisko un bioloģisko režīmu. Siltumsārņi Radioaktīvie atkritumi no gaisa, zemes un ūdens Mehāniskais piesārņojums (cietās daļiņas) Uz cilvēka organismu Ietekme uz ekosistēmu Padara ūdeni nederīgu lietošanai, apdraudot ūdenī mītošos dzīvos organismus. Ar šīm vielām piesārņots ūdens samazina ražas lauksaimniecībā kā arī veicina ūdenī esošo tehnisko ierīču koroziju. Ūdeņu ekosistēmām visbīstamākie smagie metāli ir svins, dzīvsudrabs, varš, cinks, kadmijs, hroms un niķelis – īpaši toksisks ir dzīvsudrabs (Hg). Neorganiskas augu barības vielas: (lauksaimniecībā lietotie minerālmēsli) ūdenī šķīstoši nitrāti un fosfāti, kas var izraisīt eitrofikāciju. Celulozes izejviela Sintētiskie organiskie savienojumi(mazgāšanas līdzekļi, pesticīdi, naftas produkti), kas ilgi saglabājas ūdenī un nelabvēlīgi ietekmē organismus. Organiskās atliekas, kuras noārda aerobi mikroorganismi.
Ja ūdens ir ļoti piesārņots ar organiskajām vielām, mikroorganismi var patērēt gandrīz visu skābekli un izraisīt zivju, kā arī citu ūdenī dzīvojošo bojāeju. Celulozes izejviela, koksne, sastāv no četriem galvenajiem komponentiem: celulozes šķiedrām, lignīna, hemicelulozēm un ūdens. Ražošanas procesā šķeldas vāra un balina ar ķimikālijām un iegūst lignīnu. Parasti balināšanai izmanto nātrija sārmus, hlora dioksīdus, skābekli, ozonu, ūdeņraža peroksīdu. Šķiedras ir izturīgas un to dabiskā krāsa ir balta. Vielas, kas rodas celulozes ražošanas procesā ir oglekļa oksīds, kas nelielās devās iedarbojas uz redzi, hlors un hlora dioksīds, kas mazos daudzumos spēcīgi kairina elpošanas ceļus, bet lielos daudzumos izraisa nāvi, ilgstošas iedarbības rezultātā rada traucējumus elpošanas, sirds un imūnsistēmas darbībā. Rodas vēl dažādi smagie metāli, kā, piemēram, kadmijs, dzīvsudrabs, cinks un daudz citu kaitīgu vielu, kas izraisa vēzi, endokrīnās, reproduktīvās slimības, zarnu darbības traucējumus, attīstības traucējumus, astmu. Temperatūras paaugstināšanās ir bīstama daudziem dzīvniekiem, kas spēj dzīvot visai šaurā temperatūras intervālā. Šādos apstākļos veidojas neatbilstība starp skābekļa patēriņu un tā šķīšanu ūdenī: paaugstinoties ūdens temperatūrai, palielinās skābekļa patēriņš, bet tā šķīšanas spēja siltā ūdenī samazinās. Temperatūras paaugstināšanās dēļ aiziet bojā gan dzīvnieki, gan augi, kuri trūdot piesārņo ūdeni, kā arī izplatīto aļģu vietā ieviešas nevēlamas zilaļģes. Radioaktīvas vielas nonāk ūdens organismos un pa barības ķēdi izplatās tālāk. Ūdens piesārņojums var veicināt slimību epidēmiju rašanos, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, dizentēriju, kā arī tādu nopietnu slimību kā vēdera tīfs. Augšējo elpošanas ceļu, ausu, acu, ādas iekaisumus un alerģiskās reakcijas. Bīstama cilvēka veselībai ir toksisko zilaļģu (ciānbaktēriju) vairošanās, saskarsmi ar tām uzskata par audzēju rašanās veicinošu faktoru cilvēka organismā. Piesārņojuma aprite dabā Samazinās lauksaimniecības produkcijas daudzums, kvalitāte un pasliktinās dzeramais ūdens, gaisa īpašības. Piesārņojums rada pārmaiņas ūdeņu ekosistēmās un vielu apritē. Tas ietekmē ekosistēmas pamatfunkcijas un izmaina tās pamatstruktūru. Pavājinās ekosistēmas pašregulēšanās mehānisms, samazinās sistēmas pretošanās spējas, un, ja piesārņojums ir pārāk liels, ekosistēma iet bojā. Iet bojā mikroorganismi, kuriem ir liela nozīme ūdens vidē norisošajos vielu degradācijas un transformācijas procesos. Cilvēkiem samazinās dzeramā ūdens krājumi. Izmaiņas dabiskajā ainavā Eitrofikācija (ūdens tilpnes aizaugšana) Skābekļa samazināšanās ūdenī Palielinoties piesārņojumam, var savairoties ciānbaktērijas, kas rada ūdens “ziedēšanu” un ūdens krāsas maiņu.
Full transcript