Loading presentation...

Present Remotely

Send the link below via email or IM

Copy

Present to your audience

Start remote presentation

  • Invited audience members will follow you as you navigate and present
  • People invited to a presentation do not need a Prezi account
  • This link expires 10 minutes after you close the presentation
  • A maximum of 30 users can follow your presentation
  • Learn more about this feature in our knowledge base article

Do you really want to delete this prezi?

Neither you, nor the coeditors you shared it with will be able to recover it again.

DeleteCancel

Make your likes visible on Facebook?

Connect your Facebook account to Prezi and let your likes appear on your timeline.
You can change this under Settings & Account at any time.

No, thanks

Sistemoloģija

No description
by

Andrejs Lukins

on 5 January 2014

Comments (0)

Please log in to add your comment.

Report abuse

Transcript of Sistemoloģija

Izglītojošā zinātniskā pētījuma
«SISTĒMU TEORIJA IZGLĪTĪBĀ»
pārskats

Izglītības zinātņu maģistrantūras
1. kursa students Andrejs Lukins

LU, 2014
Teorētiskā daļa:
Mērķis un uzdevumi:
Mērķis: iepazīt sistēmu teoriju kā vispārīgu zinātnisku teoriju par pasaules sakārtotu atveidi cilvēka apziņā.
Uzdevumi: 1)iepazīties ar sistemoloģijas pamatjēdzieniem; 2)izkristalizēt „sistemoloģijas” termina definīciju; 3)aprakstīt sistemoloģijas pamatatziņu pielietojumu dzīvē un izglītība, izvēloties noteiktu izglītības sfēru.
Elements ir sistēmas daļa, tā pamatvienība, kas var būt homogēna (līdzīga) vai heterogēna (atšķirīga) pret citiem sistēmas elementiem, un noteiktā veidā ietekmē sistēmu kopumā, kas savukārt ir noteikts ar vidi – laiku un telpu – kurā pastāv sistēma.
Sistēma ir noteiktu elementu kopums, kurš ir sakārtots pēc noteiktas kārtības, kuram piemīt noteiktas īpašības, ko nosaka elementu daba un vide, kurā pastāv sistēma.
Sistēmu teorijā vide ir ārējo faktoru kopums, kas ietekmē sistēmu. Sistēmu teorijā to aplūko tikai tad, ja tā tiešā veidā ietekmē sistēmu un tajā notiekošus procesus.
Laiks ir universāls realitātes aprakstošais kritērijs, kas apraksta matērijas kustības (tātad arī sistēmas, jo tās sastāv no matērijas un enerģijas). Tā ir kustība no pagātnes nākotnē, kas izpaužas tagadnes formā, kas ir objektīva realitāte – telpas kontekstā.
Telpa ir universāls realitātes aprakstošais kritērijs, kas apraksta noteiktās matērijas izpausmes koordinātes attiecīgi pret citiem objektiem. Tā ir kapacitāte, kas iekļauj visu, kas eksistē un atspoguļo objektīvo realitāti – laika kontekstā.
Sistemoloģija ir universāla (pielietojamā jebkurā dzīves sfērā) metodoloģiska pasaules izzināšana, kuras pamatā ir atziņa par to, ka pasaule un dzīves parādības ir sakārtoti, veido sistēmas un spēj organizēties sistēmu hierarhijā.
Praktiskā daļa:
Sistemoloģija izglītībā
" [...] Vienotība, loģiskums, noteikts pozitīvisms (šī vārda zinātniskajā nozīmē), skaidrība un ievirze humānismā. Tikai, ja izglītība spēj darboties pēc visiem augstākminētiem principiem, tā spēj izpildīt gan sociālās transformācijas, gan kultūras transmisijas, gan citu demokrātisko vērtību īstenotāju. Izglītībai jākļūst par visplašāk aptverošu sistēmu, kas pastāv valstī, un jāstrādā visos līmeņos [...]".
Sistemoloģija postmodernismā
"[...] vai ir iespējams spriest par mērķtiecīgu procesu, ja vide ir nestabila un disharmoniska: vai ir iespējama informācijas sintēze zināšanās, ja zināšanas nespēj atspoguļot patiesību pat pastarpinātā veidā? Vai ir iespējams apgūt noturīgas prasmes, ja sabiedrībā notiekošie procesi pieprasa tās transformēt nevis konkrētās darbībās, bet gan brīvi interpretējamās kompetencēs?".

Sistemoloģija dabaszinātņu apgūšanas procesā
PALDIES PAR JŪSU UZMANĪBU!
JAUTĀJUMI?
"Savā praksē bieži vien izmantoju dabaszinātņu tematus, lai apgūtu, piemēram, angļu valodu. Šādi ir starpdisciplināri, un pieprasa gan no manis, gan no skolēniem, noteiktu kompetenci gan fizikā, gan ķīmijā, gan matemātikā – pārklājot arī valodas kompetenci."

"Sistemātiskums sākas ar haosu, ar nekārtību. Vispirms ir jāsagrauj stereotipiski priekšstati un pēc tam jābūvē no jauna. [...] Sistemātiski aizpildot tukšumus, ir iespējams veidot pasaules kopbildi [...]".

"Cilvēkiem ir nepieciešams domāt fizioloģiski, lai eksistētu un nedegradētos, un tieši dabaszinības sniedz vielu pārdomām, kas atšķiras ar savu praktisko vērtību un vienlaikus ar iespēju iegūt konkrētas atbildes uz konkrētiem jautājumiem, ko, piemēram, humanitārās un sociālās zinātnes nevar."
Full transcript