Loading presentation...

Present Remotely

Send the link below via email or IM

Copy

Present to your audience

Start remote presentation

  • Invited audience members will follow you as you navigate and present
  • People invited to a presentation do not need a Prezi account
  • This link expires 10 minutes after you close the presentation
  • A maximum of 30 users can follow your presentation
  • Learn more about this feature in our knowledge base article

Do you really want to delete this prezi?

Neither you, nor the coeditors you shared it with will be able to recover it again.

DeleteCancel

Make your likes visible on Facebook?

Connect your Facebook account to Prezi and let your likes appear on your timeline.
You can change this under Settings & Account at any time.

No, thanks

5. klase (2. daļa)

No description
by

Artūrs Šimkuns

on 23 March 2016

Comments (0)

Please log in to add your comment.

Report abuse

Transcript of 5. klase (2. daļa)

INFORMĀTIKA
INFORMĀTIKA 5. KLASEI (2.daļa)
Datoru tipi
Datorus pēc to konstrukcijas, jaudas un pielietojuma var iedalīt vairākās grupās. Izplatītākais no tiem ir personālais dators.

Personālais dators

Personālais dators (personal computer –
PC
) ir vispārīgas lietošanas dators, kas paredzēts individuālai izmantošanai. Tos lieto daudzās dzīves jomās dažādu darbu veikšanai, piemēram, mājās, birojā, tirdzniecībā utt. Ar personālo datoru veicamo darbu klāsts ir ļoti plašs, sākot no vienkārša teksta dokumenta izveidošanas līdz pat ražošanas procesu vadībai.

Personālos datorus var iedalīt divās grupās:

galda datori;
portatīvie datori.
Lieldators
Lielu datu apjomu uzglabāšanai un apstrādei lielos uzņēmumos izmanto speciālus lielākus un jaudīgākus datorus – lieldatorus (mainframe). Lieldatorā glabājamās informācijas ietilpība var būt vairākus simtus vai tūkstoš reižu lielāka nekā personālajā datorā. Parasti lieldatoros uzkrāj, glabā un apstrādā lielas datu bāzes, piemēram, valsts iedzīvotāju reģistru, slimnīcas pacientu reģistru, bankas klientu reģistru.

Sevišķi lielus un jaudīgus datorus sauc par
superdatoriem
. Dažkārt superdatori tiek veidoti, savienojot daudzus atsevišķus datorus kopīgas problēmas risināšanā.
Galda dators un piezīmjdators
Galda dators
(desktop computer) ir paredzēts novietošanai uz galda vai citā piemērotā stacionārā vietā. Galda dators parasti sastāv no vairākām savstarpēji savienotām ierīcēm. Galda datori paredzēti darbam telpās, piemēram, mājās vai birojā.
Piezīmjdators
(notebook, laptop) ir viegls, pārnēsājams personālais dators ar atvāžamu plakanu displeju. Visas piezīmjdatora ierīces ir integrētas vienā korpusā, taču tam ir iespējams pieslēgt arī tās pašas ārējās ierīces, ko izmanto galda datoriem.

Portatīvos datorus pārsvarā izmanto cilvēki, kuriem darbā nepieciešams pārvietoties un strādāt ar datoru neatkarīgi no savas atrašanās vietas. Tā kā piezīmjdators ir kompakts un ērti pārvietojams, tas arvien vairāk tiek izmantots arī kā mājas dators.
Planšetdators
Planšetdatoram (tablet PC) parasti ir skārienekrāns. Lai, turot datoru rokā kā planšeti, varētu ievadīt informāciju, tajā ir speciālas programmas rokraksta un zīmējumu ievadei un apstrādei. Planšetdatorus var izmantot vietās, kur piezīmjdatoru lietošana ir neērta vai tie nenodrošina vajadzīgo funkcionalitāti. Tā, piemēram, planšetdatorus ērtāk ir izmantot tad, ja datu ievadi nepieciešams veikt stāvot vai ejot. Tos var izmantot izglītībā, veselības aprūpē, apkalpošanā vai lauksaimniecībā. Dažiem modeļiem ekrāns pārmaiņus var būt lietojams gan ainavorientācijā, gan portretorientācijā.

Pastāv vairāki planšetdatoru paveidi :

grāmatas veida (booklet PC)
ar divām ekrāna daļām. Tos parasti izmanto sērfošanai internetā, kā digitālos plānotājus, e-grāmatu lasīšanai, video un TV skatīšanai, mūzikas atskaņošanai u.tml. Ja nepieciešams, iespējams pieslēgt arī tastatūru:
tāfeles veida (slate)
, kas sastāv no ekrāna. Visa ievade notiek, izmantojot ekrānu, bet vajadzības gadījumā tastatūru pieslēdz kā atsevišķu ierīci:
kabriolets (convertible)
satur gan tastatūras, gan ekrāna daļu, kuras, pagriežot planšetdatoru, var pārvērst piezīmjdatorā un otrādi. Šie datori parasti ir smagāki par tikai planšeti saturošajiem:
Planšetdatori
booklet PC
Slate
Convertible
DATORTĪKLI
Datortīkls
Datortīkls (network)
jeb tīkls ir datoru un ar tiem saistīto ierīču grupa, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas (resource sharing) vairākiem lietotājiem.

Koplietošanas resursu izmantošanas un priekšrocību piemēri:

koplietojamas datnes,
kas samazina nepieciešamību tās dublēt vairākos datoros un atbrīvo no to versiju pārvaldības;
vienlaicīga datu lietošana
, piemēram, datu bāzēs;
koplietojama programmatūra
, ko iespējams lietot tieši no servera, nevis instalēt katrā datorā;
koplietojama aparatūra
, kas samazina kopējās tās izmaksas, piemēram, tīklā var lietot vienu printeri vai skeneri;
lietotājs vajadzīgajiem resursiem var
piekļūt no jebkura tīkla

datora
.
Lokālais tīkls (LAN)
Lokālais tīkls (Local Area Network – LAN) ir datoru tīkls, kas izvietots nelielā teritorijā un atrodas lietotāja pārziņā. Lokālais tīkls sastāv no sakaru līnijām, kas savieno personālos datorus un citas elektroniskās koplietošanas iekārtas, piemēram, printerus un datu glabāšanas ierīces.

Lai savienotu lokālā tīkla datorus, visbiežāk izmanto vadus un centrmezglu (hub) vai komutatoru (switch), kas izpilda dažādu ierīču kopīga savienojuma punkta funkcijas.

Kā lokālā tīkla piemēru var minēt skolas datortīklu.
Teritoriālais tīkls (WAN)
Teritoriālais tīkls (Wide Area Network – WAN) ir datoru tīkls, kas savieno attālus lietotājus, kuri var atrasties citās pilsētās vai valstīs un kuri parasti izmanto vispārējās lietošanas vai speciālus sakaru līdzekļus.

Teritoriālajā datortīklā parasti ietilpst daudzi lokālie tīkli vai to grupas. Kā šāda tīkla piemēru var minēt intertīklu jeb internetu (internet).
Bezvadu tīkls
Bezvadu (wireless) tīkls ir jebkura veida datortīkls, kas nodrošina datu apmaiņu starp datoriem bez vadu palīdzības.
Klientserveris
Parasti uzņēmumos datoros tiek glabāta informācija, kurai nepieciešams piekļūt vairākiem darbiniekiem, tāpēc tajos mēdz izmantot klienta-servera modeļus.

Serveris
(server) ir programma, kas var atrasties vienā vai vairākos datoros un kas sniedz pakalpojumus jeb servisus datortīklā

Klients
(client) ir lietotne vai dators, kas šos servisus izmanto. Klienta datoru mēdz saukt arī par darbstaciju (worksation).

Serveris var nodrošināt klientiem dažādus koplietošanas pakalpojumus (servisus), piemēram:

pieeju koplietošanas datnēm (datņu serveris);
izdruku veikšanu uz tīkla printera (drukas serveris);
sakaru servisus, piemēram, e-pasta (e-pasta serveris), un piekļuvi internetam (komunikāciju serveris).
Servera funkcijas var pildīt arī kāda no darbstacijām, piemēram, drukas servera.

Servera un klienta datori var atrasties vienā telpā vai arī ļoti tālu viens no otra, piemēram, globālā tīmekļa serveris un interneta lietotāja dators (klients).
Termini
IPS (ISP)- Interneta pakalpojumu sniedzējs
Firma vai organizācija, kas klientiem nodrošina piekļuvi tīklam Internet. Internet piekļuves sniedzēji dažkārt iegādājas pieslēgumus no citām firmām, kurām ir tieši savienojumi ar tīklu Internet un pārdod pakalpojumu tālāk.
URL
Adrese, kas pārlūkprogrammā norāda, kur var atrast kādu konkrētu tīkla Internet resursu. (Uniform Resource Locator- vienotais resursu vietrādis)

Interneta jeb IP adrese
Skaitliska adrese, kas viennozīmīgi identificē katru datoru tīklā Internet un kas izveidota kā ar punktiem atdalītu skaitļu virkne, piemēram: 192.100.81.101.
Interneta pārlūkprogramma
Datorvīrusi
Pēc klasiskās definīcijas
datorvīruss (computer virus) ir programma
, kas patvaļīgi pievienojas datnēm un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības: bojā datnes, mapes un aprēķinu rezultātus, dzēš vai piesārņo atmiņu, kā arī citādi traucē datora darbību.

Ir vairākas pazīmes, kas datorvīrusu atšķir no parastas programmas:
tas aktivizējas bez lietotāja ziņas un veic nevēlamas darbības;
spēj “inficēt” vai mainīt citas datnes;
pavairo sevi un var izplatīties uz citām datnēm vai sistēmām.
Datorvīrusu darbības izpausmes ir ļoti dažādas – daži vīrusi var būt arī samērā nekaitīgi, bet citi spēj iznīcināt visus datus.

Lielākā daļa datorvīrusu aktivizējas, atverot inficētu datni vai strādājot ar inficētu disku. Tie var aktivizēties uzreiz vai arī ilgu laiku uzturēties datorā un „nogaidīt”, līdz uzsākt darbību noteiktā laikā (piemēram, piektdienā, 13. datumā) vai situācijā (piemēram, kad programma ir aktivizēta noteiktu reižu skaitu).
Vīrusu veidi (klasifikācija)
Sākumsektora inficētāji

inficē datora sāknēšanas programmas sistēmas diskā. Šie vīrusi uzsāk darbību pirms operētājsistēmas un tādējādi apiet pretvīrusu programmu. Pārsvarā izplatās ar disku palīdzību;

datņu inficētāji i
nficē datnes. Aktivizējot inficēto datni, vīruss sevi ievieto atmiņā un gaida iespēju inficēt citas datnes. Izplatās ar inficētiem diskiem, caur tīklu vai internetu.

Bez klasiskajiem vīrusiem pastāv arī citas ļaunprogrammatūras (malware), ko bieži mēdz arī dēvēt par datorvīrusiem, piemēram:


„tārpi”
ir līdzīgi vīrusiem, taču nebojā datnes, bet tikai izplata sevi citās sistēmās, izmantojot tīklu. Tie ir kļuvuši par izplatītāko vīrusu formu;


Trojas zirgi
”, maskējas par citām datnēm, piemēram, ar nosaukumu READ.ME (izlasi mani). „Trojas zirgi” parasti pēc aktivizēšanas instalē vīrusus vai arī sagatavo urķiem (haker) slēptu piekļuvi sistēmai. Parasti izplatās e-pastā ar piesaistītajām datnēm;

spiegprogrammatūra
(spyware), kas slepeni vāc informāciju par lietotāju, izmantojot lietotāja pieslēgumu internetam. Spiegprogrammatūra var tikt instalēta lietotāja datorā jaunas programmatūras instalēšanas gadījumā, to var lejupielādēt ar brīvprogrammatūru vai izplatāmprogrammatūru, vai tā var būt piesaistīta kādam vīrusam. Savākto informāciju spiegprogrammatūra var nodot ieinteresētām organizācijām vai personām;

reklāmprogrammatūra (adware), kuras reklāmkarogi parādās programmas izpildes gaitā. Tos var ieraudzīt uznirstošos logos vai joslā, kas parādās datora ekrānā. Arī reklāmprogrammatūra vāc lietotāja personas informāciju un var to nodot kādām organizācijām vai personām.
Kā datorvīrusi var nonākt datorā?
Vīrusi datorā iekļūt ar inficētām datnēm:
no diskiem;
no e-pasta piesaistnēm;
lejupielādējot no interneta.

To, ka datorā ir iekļuvis vīruss, var konstatēt, ja:
par to ziņo pretvīrusu programma, piemēram:
samazinās datora veiktspēja, palēninās programmu izpilde u.c.;
tiek novēroti netipiski programmu ziņojumi vai kļūmes datora darbībā. Šajos gadījumos iemesli var būt ne tikai vīrusu darbība, bet arī citi, piemēram, disku bojājumi, kā arī lietotāja kļūdas vai kļūdas programmatūrā.
Kā var izsargāties no vīrusu nonākšanas datorā?
Lai savu datoru aizsargātu no vīrusiem:

nepieciešams
lietot labu pretvīrusu programmu
un to izmantot, lai pirms lietošanas pārbaudītu jebkuru jauniegūtu datni, programmu vai disku;
regulāri skenēt
datoru ar pretvīrusu programmu. Lielāko daļu vīrusu var likvidēt, pirms tie sākuši nodarīt kaitējumus;
regulāri atjaunināt
pretvīrusu programmu, lai tā varētu atpazīt arī jaunākos vīrusus;
tā kā parasti vīrusu veidotāji meklē un izmanto operētājsistēmas un lietotņu drošības “caurumus”, caur kuriem vīrusus izplatīt, operētājsistēmu un lietotņu
programmatūru ieteicams regulāri atjaunināt
.

Lai izvairītos no datorvīrusiem, strādājot internetā, ieteicams:

datnes
lejupielādēt tikai no uzticamiem
publiskiem interneta avotiem un pēc saņemšanas tūlīt pārbaudīt ar pretvīrusu programmu;
neatvērt e-pasta vēstuļu piesaistni pat tad, ja vēstules ir saņemtasno uzticamiem adresātiem (ir vīrusi, kuri, izmantojot adrešu grāmatās esošās adreses, paši sevi izplata).
Pirms atvēršanas jāveic atsūtīto datņu pārbaude;
ja nav pārliecības par saņemtā e-pasta vēstules piesaistnes uzticamību, to vajadzētu tūlīt izdzēst un arī izmest no dzēsto vēstuļu mapes.
Pretvīrusu programmas
Aizsardzībai pret datorvīrusiem izmanto pretvīrusu programmas. Pretvīrusu programma (antivirus) ir programma, ar ko pārbauda (skenē) datorā saglabājamās un atveramās datnes un atmiņas ierīces, lai noskaidrotu, vai tās nav inficētas, kā arī, lai identificētu, izolētu un likvidētu tajās iekļuvušos vīrusus.

Diemžēl pretvīrusu programmas prot atklāt tikai tām pazīstamus vīrusus. Tāpēc pretvīrusu programmām regulāri ir jāatjaunina pretvīrusu definīcijas (informācija par vīrusiem un to saturu).

Ja datorvīruss atrodas brīvpiekļuves atmiņā, pretvīrusu programma var arī nedarboties. Lai pārliecinātos, ka vīrusi likvidēti, datoru pārbauda atkārtoti pēc tā restartēšanas, pirms tam atvienojot no tīkla.
Pretvīrusu programmas
Pārbauda arī visus lietotos diskus, tai skaitā nomaināmos (zibdiskus, kompaktdiskus u.c.).

Pretvīrusu programmas nevar atrast un neitralizēt pilnīgi visus vīrusus vairāku iemeslu dēļ, piemēram:
vīrusi tiek radīti katru dienu un izplatās ātrāk, bet pretvīrusu programmatūrā līdzekļi to atpazīšanai un likvidācijai tiek ieviesti pēc zināma laika. Tāpēc ir svarīgi regulāri atjaunināt pretvīrusu programmu;
pretvīrusu programmas ne vienmēr aizsargā pret „Trojas zirga” tipa programmām;
ja vienā datorā izmanto vairākas pretvīrusu programmas, tās viena otrai var traucēt darboties.
Full transcript