Loading presentation...

Present Remotely

Send the link below via email or IM

Copy

Present to your audience

Start remote presentation

  • Invited audience members will follow you as you navigate and present
  • People invited to a presentation do not need a Prezi account
  • This link expires 10 minutes after you close the presentation
  • A maximum of 30 users can follow your presentation
  • Learn more about this feature in our knowledge base article

Do you really want to delete this prezi?

Neither you, nor the coeditors you shared it with will be able to recover it again.

DeleteCancel

Make your likes visible on Facebook?

Connect your Facebook account to Prezi and let your likes appear on your timeline.
You can change this under Settings & Account at any time.

No, thanks

Politiskās ideoloģijas

No description
by

Rinalds Rudzitis

on 15 October 2012

Comments (0)

Please log in to add your comment.

Report abuse

Transcript of Politiskās ideoloģijas

Politiskās ideoloģijas Ideoloģija - iekšēji nepretrunīgu uzskatu kopums par sabiedrības pašreizējo stāvokli un vēlamo attīstības virzienu nākotnē Pamatkomponenti pašreizējās situācijas izvērtējums
nākotnes sabiedrības modeļa apraksts
nākotnes sabiedrības modeļa sasniegšanas veids un paņēmieni Atšķirība starp indivīda uzskatiem un politisko partiju programmām Ideoloģijas iemieso noteiktu vērtību kopumu, kas ļauj labāk izprast konkrētas politiskās sistēmas darbību un precīzāk prognozēt politisko organizāciju rīcību Galvenās ideoloģijas Liberālisms 17.gs. liberāļu cīņa ar feodālo valsti un monarha dievišķajām tiesībām 19.gs. uzplaukums brīvā tirgus atbalstīšana
indivīda loma sabiedriskajā dzīvē un politika Noraida jebkādu valsts iejaukšanos privātajā sfērā un ekonomikā Laissez-faire (fr.val. ļauj rīkoties) - Ekonomiskā liberālisma lozungs (franču valodā “Laissez faire, laissez passer”), kas radies 17. gs. Francijas rūpnieciskajās aprindās un kas nozīmē: “Nejaucieties, ļaujiet notikumiem (ekonomikā) attīstīties pašiem.” Δ piekritēji ir pret jebkādu valsts iejaukšanos saimniekošanā. Δ atbalstīja fiziokrāti Ā. Smits, D. Rikardo, A. Māršals u. c. ievērojami ekonomisti. Mūsdienās valsts pilnīga neiejaukšanās ekonomikā vairs netiek sludināta, tomēr pēc iespējas brīvāka tirgus un valsts iejaukšanās ierobežošanas idejas joprojām ir ļoti populāras (sk. ekonomiskais liberālisms). Laissez-fire (fr.val.-ļauj rīkoties) - radies 17. gs. Francijas rūpnieciskajās aprindās un kas nozīmē: “Nejaucieties, ļaujiet notikumiem (ekonomikā) attīstīties pašiem.” Piekritēji ir pret jebkādu valsts iejaukšanos saimniekošanā. Mūsdienās valsts pilnīga neiejaukšanās ekonomikā vairs netiek sludināta, tomēr pēc iespējas brīvāka tirgus un valsts iejaukšanās ierobežošanas idejas joprojām ir ļoti populāras. Ādams Smits Domātāji 19.gs. sākumā ieviesa Antonijs Trasī "Ideoloģijas sastāvdaļa Nozīmes 1. Argumenti, pamatojumi, lai attaisnotu pastāvošos varu un atturētu no centieniem to gāzt.
2. Politisko uzskatu sistēma, ar kuru izskaidro visu notiekošo pasaulē.
3. Idejas, uzskati, kas vada cilvēka darbību.
4. Ideju, uzskatu kopums, atbilstoši kuram cilvēki cenšas izskaidrot pasauli, pārveidot, uzlabot esošo sabiedrisko iekārtu. Tomass Hobss
(1588 - 1679) Dabas valsts - ierobežot savas tiesības un pašlabuma meklējumus un pakļauties zināmai kārtībai, ko var saukt par valsti. Formulē sabiedriskā līguma teoriju.
Valsts pastāvēšana atkarīga no cilvēku uzticības un atbalsta. Džons Loks
(1632 - 1704) Ierobežotas valsts princips (konstitūcija) - valsts nepieciešama, lai būtu, kas uzrauga tiesību un īpašumu, dzīvību un brīvību. Pamatelementi Džons Stjuarts Mills
(1806 - 1873) Cilvēka pieredzes loma un racionālās prāta spējas. Visas sabiedrības īpašumtiesības uz dabas resursiem, dzimumu līdztiesība un izglītība kaut elementārā līmenī. individuālisms
indivīda brīvības nodrošināšana ir ikvienas sabiedrības pamatuzdevums
viena brīvība nevar aizskart cita indivīda brīvību
saprāts
atbalstīt zinātni un novērsties no reliģijas, dažādiem traucējumiem un aizspriedumiem
ikviens piedzimst līdztiesīgs
cilvēktiesības
ikviens ir unikāls un neatkārtojams
tolerance pret citādāk domājošiem
mūsdienās - lielāka loma valstij, īpaši saimnieciskajā dzīvē regulējot monopolus
konkurence Modernais liberālisms Monopola ierobežošana
Valsts uzņemas funkcijas, kuras neveica tirgus (soc. jaut.)
Dž.Keins - valstij jāpalīdz pārvarēt ekonomiskās krīzes.
Pēc II p.k. Neoliberālisms 20.gs. beigās - kritizē labklājības valsti, prasa samazināt soc. programmas un atpakaļ pie klasiskā liberālisma. Konservatīvisms Domātāji Edmunds Bērks
(1729 - 1797) Aizstāv tradīciju, pārmantojamību un skeptiskumu. Sabiedrībā iespējama stabilitāte un līdzsvars, ja katrs atrod savu vietu dzīvē un strādā kopējam labumam. Pamatelementi negribīga attieksme pret pārmaiņām
tradīcijas - pagātnes pieredze un gudrība
noraida abstraktas shēmas
cilvēks ir nepilnvērtīgs - grēcīgs, atkarīgs, ierobežots, savtīgs un varaskārs
sabiedrība - dabisks veselums, kas pastāv, lai nodrošinātu mieru un kārtību
visiem nav vienāda loma
bagātie rūpējas par nabadzīgajiem
vienlīdzība apdraud brīvību
hierarhija Liberālie konservatīvie Vērtības ir savienojamas ar tirgus ekonomiku un valsts iejaukšanos ekonomikā. Neokonservatīvie Kopš 20.gs. 70-tiem Pilnīgs konkurences tirgus, maza valsts iejaukšanās. Pārāk lielas sociālās garantijas grauj cilvēku iniciatīvu. Valstij jānodrošina morāles vērtību, kārtības un cilvēka dabisko tiesību ievērošana. Sociālisms Uz kapitālisma kritikas bāzes 19.gs. pirmajā pusē.
Kā reakcija uz industriālās sabiedrības attīstības problēamām.
Sabiedriskā sistēma, kas balstīta uz kopīpašumu.
Kopējs obligāts darbs.
Vienlīdzīgums un taisnīgums. Principi Domātāji Roberts Ovens
(1771 - 1858) Izveidoja komūnas
Sociālie apstākļi izšķiroši ietekmē cilvēka personības veidošanos un sociālās attiecības. Lai izmainītu cilvēku uzvedību, jāizveido labāki, taisnīgāki sociālie apstākļi. Šarls Furjē
(1772 - 1837) Izveidoja flangu.
Kritizēja pretrunas starp franču revolūcijas idejām un to lomu realitātē, nabadzības un turīguma antagonismu, sabiedrības lielākās daļas morālo un fizisko degradāciju. Kā ideālo sabiedrisko iekārtu postulēja sociālismu, ko pamatoja ar tēzi par vides un audzināšanas izšķirošo lomu cilvēka personības veidošanās procesā. Šķelšanās 19.gs. beigās Sociāli reformisti - situāciju var uzlabot esošās politiskās iekārtas ietvaros izmantojot parlamentārās cīņas līdzekļus. SOCIĀLDEMOKRĀTI Principi:
vienlīdzība
taisnība
solidaritāte Strādnieku stāvokli var uzlabot tikai revolūcijas rezultātā gāžot kapitālistus, varu iegūstot strādniekiem un īstenot sociālistiskus pārkārtojumus.
MARKSISTI Esošās iekārtas reformēšanai, iekļaujoties tajā, iegūstot vairākumu parlamentos un likumdošanas ceļā novēršot sociālās netaisnības iemeslus. R.Bernšteins K.Kautskis Kopā tapa "Komunistiskās partijas manifests" K.Markss F. Engelss Traktējot pa savam Marksa un Engelsa mācību, izstrādāja konkrētu sociālisma ieviešanas programmu PSRS. Izveidojot visai atšķirīgu marksisma virzienu - t.s. marksisms-ļeņinisms. Sociālisms var tikt ieviests nevis sociālos apstākļus uzlabojošu reformu ceļā, bet tikai bruņotas revolūcijas rezultātā.
Izveidoja KOMUNISKA ideoloģiju:
"Proletariāta diktatūra":
nacionalizācija
iznīcināt ekspluatāciju un nevienlīdzību
valsts īpašums
obligāts darbs
bezšķiru sabiedrība V.I. Ļeņins Komunisma virzieni Atkāpšanās no




3 draugu mācības "dogmas" tika dēvēta par "oportūnismu" vai "revizionismu". Fašisms 20.gs. 20.-30.gadi.
Benito Musolīni (IT) un Ādolfs Hilters Principi Liberālisma un demokrātijas kritika
Atbalsts spēcīgas valsts varas veidošanai (valsts vada - ekonomiku, sabiedrisko dzīvi, kultūru, cilvēku rīcību, uzvedību un domāšanu
Aicinājums veidot jaunu sabiedrību.
Labklājība = laime - noraida šo uzskatu. Indivīda mērķis kalpot valstij
Nacionālisms - īpaši Vācijā - ideja par āriešu rasi
Demagoģija = propaganda
Vadoņa kults
Simbolu daudzināšana
Orientācija uz militārismu Feminisms Attīstās 18.gs. Lielbritānijā un Francijā.
Tiesības iegūt izglītību, tiesības uz darbu.
Tiesības vēlēt.
Genders koncepta maiņai. "Trīskāršā ekspluatācija" Rasisms Radās 19.gs. otrajā pusē.
Žozefs Arturs Gobino "Par cilvēka rasu nevienlīdzību".
Ideoloģija balstās uz koncepcijām par dabas nosacītu rasu fizisko un psihisko nelīdzvērtīgumu.
Genocīds (ASV, DĀR u.c.)
Aparteīds (DĀR) īpaši geto. Zaļo ideoloģija Izplatīšanās cēloņi:
20.gs. sākumā;
Aizdomāšanās par cilvēka un dabas attiecībām
Cilvēks ir dabas valdnieks vai
Cilvēks ir dabas sastāvdaļa
Strauji pieaugošais cilvēku skaits
Globālās problēmas
Attālināšanās no dabiskās vides
20 - 80 proporcija Principi:

1. Saglabāt līdzsvaru starp cilvēku un vidi.
2. Cilvēks ir viena no ekosistēmas sastāvdaļām.
3. Ilgtspējīga attīstība (attīstība, sabiedrības vajadzības un nākamo paaudžu vajadzības) Anarhisms Noliedz jebkādas varas, valsts un likumu nepieciešamību! Uzvedības normas cilvēki pieņem bez piespiešanas savstarpēji vienojoties.

Trūkumi:
Mērķis - varas gāšana un iznīcināšana;
Veids un līdzekļi - noliedza visus esošos politiskās cīņas līdzekļus un cīņās metodes vairāk atkarīgas no nejuašības;
Vienotu uzskatu trūkums - vienīgais par, ko spēja vienoties - valsts varas noliegšana.
Plaši sāka pielietot terorismu. Islāma fundamentālisms Radās 20.gs. sākumā - protesta forma pret "modernas" teoloģijas - racionālas, modernizētas ticības meklējumiem ASV. Vispasaules kristiešu fundamentālistu asociācija. Šodien būtiskāk islāma fundamentālisms. Islāma fundamentālisma būtība
Ticība tīrība;
Varai garīgo līderu rokās
Radikālais spārns (šiīti) - vienota islāma valsts - halifāts
Neiecietīgi - pretrunas iekšienē, "atkritēju", kritiķu un neticīgo
Radikāla cīņas līdzekļu izvēle
Pret Rietumu vērtībām
Antimodernizācija "Jaunie" Kreisie Labējie 20.gs. vidū Rietumeiropā un ASV
Sāka dzīvot pārāk labi - jaunatnes vidū.
Herberts Markūze

Principi:
Politiskās līdzdalības paaugstināšana
Hierarhijas mazināšana
Vairāk kritizēja ne ka piedāvāja ko jaunu
Mulsināja PSRS represīvais režīms

Uzlaboja rasu attiecības ASV, dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanu un ekoloģisko problēmu pacelšanu politiskajā dienaskārtībā. 20.gs. 70.gados

Arodbiedrību lielā loma un valsts iejaukšanās tirgus ekonomikā radījusi ekonomiskās grūtības.
Balstās uz Ādama Smita 19.gs. formulētajiem ekonomikas principiem:
nodokļu samazināšana;
sociālās palīdzības sašaurināšana;
zināma masu saziņas līdzekļu cenzūra;
imigrantu plūsmas ierobežošana;

Tieksme pēc liberālas saimniecības ar konservatīvām vērtībām sociālajā sfērā.

Neoliberālisms - tirgus saimniecība un indivīds, sociālie jautājumi pašu rokās.

Neokonservatīvie - atgriešanās pie tradicionālajām vērtībām - ģiemnes, reliģijas, valsts, disciplīnas, sociālās stabilitātes.
Neiecietība pret imigrantiem un multikulturlālismu, daudzu reliģiju klātbūtni sabiedrībā.
Full transcript