Muzikālā kultūra Japānā

Primitīvā mūzika, kas pastāvēja senajā Japānā pirms ķīniešu civilizācijas kultūras sākuma, nav saglabājusies . Tāpēc mēs varam teikt, ka Japānas tradicionālā mūzika ir aizņemto parādību sintēze, kas laika gaitā ieguva Japānas īpašības un veidoja oriģinālu muzikālo kultūru.

Senā japāņu mūzika bija primitīva un monotoniska. Japānas senās mūzikas zināšanas pamatojas gandrīz tikai uz arheoloģiskajiem pierādījumiem.

Pirmās rakstiskās atsauces uz japāņu mūziku parādās ķīniešu hronikās. Ķīnas dinastijas trešā gadsimta hronikās Wei Zhi ir teikts par ceļojumu uz Japānu un par rituāla dziesmām un dejām.

Ir III gadsimta leģenda par to, kā Korejas mūziķi pavēl japāņiem saglabāt kuģu koku, jo to materiāls ir ideāls instrumentu izgatavošanai.

VIII gadsimta vēsturiskā hronika, stāsta par rituālo mūziku budistu tempļos.

Tādējādi muzikālās kultūras eksistence Senajā Japānā ir skaidri norādīta, bet nav iespējams runāt par patstāvīgās instrumentālās vai vokālās mūzikas esamību.

Tur, kur mūzika bija sarežģītāka, tā nāca no Ķīnas un Korejas, tāpēc to nevar pilnībā saukt par japāņu nacionālo mūziku.

Japānas agrīnā valstiskuma veidošanas laikā, saistībā ar budisma kā valsts reliģijas izveidošanu, attīstījās tie mūzikas veidi, kas saistīti ar budistu kultu.

Japan Buddhism Music

830. gadā imperators un ministri, lai sistematizētu galma mūziku, veic gagaku reformu: mūzikas instrumentu skaits bija ierobežots, un gagaku repertuārs tika sadalīts togakā (ķīniešu un indiešu vai "kreisā" mūzika) un komagakā (korejiešu vai "labā" mūzika)

akiko kurita-utsuriga ya

Publicējot Taiho-ryo likumu kodeksu (701.gadā), tika izveidota gagaku-ryo (mūzikas pārvalde), kura pienākumos iekļauta Ķīnas, vokālās un instrumentālās mūzikas studēšana, saskaņojot to ar Japānas estētikas normām un izpildīšanu ceremonijās pilī .

Tādējādi mūzika attīstās reliģiozā un laicīgā sfērā, pārsvarā aizņemoties no citu valstu kultūrām.

Heiāna perioda mūzika (794-1185) bija galma aristokrātijas māksla un attīstījas galvenokārt galvaspilsētā. Šajā periodā visvairāk cienītas ir mūzikāli izglītotas personas.

Bagātīgs informācijas avots par šī perioda mūziku ir literārie darbi, kas apraksta tautas dziesmas, mūziku festivālos, instrumentālo mūziku un daudzus nosaukumus Gagaku mūzikai.

Šajā periodā ķīniešu mūzika saglabā savu ietekmi.Ķīniešu tradīcijas tiek pielīdzinātas un asimilētas.Japāņu mūziķi turpina izmantot ķīniešu instrumentus.

Mūzika iegūst dažas japāņu iezīmes: tradicionālajā Japānas mākslā mūzika nav atdalāma no literatūras, kas arī nāk no Ķīnas, tā izmantota nevis instrumentālajās spēlēs, bet gan poētisko darbu pavadījumām.

Sakura - Japanese Folk Music

Budistu mūzikas jomā parādās budistu Semē dziedājumi, kas īpaši tika attīstīti nākamajos periodos.

Tāpat tiek veidotas laicīgās dziesmas, it īpaši svinīgajiem pasākumiem galmā.

Tibeta mantras

Kamakuras periodā (1185-1333), saistībā ar aristokrātijas spēka krišanos un militāras varas izveidošanu, klasiskā japāņu mūzika izplatās visā valstī. Tās formas kļūst vienkāršākas un askētiskas.

Budisms kļūst aizvien populārāks, īpaša nozīme tiek piešķirta Zen budismam un ceļojošo mūku tradīcijām, kas izpildīja budistu lūgšanas un Semē dziedājumus, un -ljutnjas bīvas pavadījumā -par Heikjoka varoņstāstiem (vēsturiskās dziesmas "Heike").

Heike Monogatari (full version) - Duo Ueda-Offermans, Miyoshi, Japan

Šajā periodā japāņu mūzika pakāpeniski zaudē pazīmes, kas aizņemtas no citām valstīm, un sāka veidoties Japānas nacionālā mūzika.

Līdz ar imperatora ietekmes zaudējumu galma mūzika zaudē savas pozīcijas, un īpaši populārās kļūst tautas komiksās izrādes un dziesmas par militāro slavu.

Budistu dziedājumi turpina spēlēt svarīgu lomu mūzikas kultūrā, tostarp ietekmējot laicīgās dziesmas, tādēļ Kamakura perioda mūziku var nosaukt par reliģiskās un laicīgās mūzikas sajaukumu.

Yoshitsune by Junko Ueda satsuma biwa in Valleraugue

Muromachi periodā (1338-1573) radās klasiskais mūzikālais teātris No, kas apvieno vairākus mūzikas žanrus.

Radās arī folkloras dziesmas (Kuotas dziesmas- ,, Īsās dziesmas") un dziesmas - stāsti, no kā vēlāk attīstījas japāņu ,, stāstu"dziesmu žanrs- džeruri

Primitīvā flauta pārveršas par mākslīgo Sakuhati, galma cītara paliek par skanīgo Koto. Attīstās bungu mūzika.Attīstās marionētu teātris.

XIX gadsimts

Top 10 japāņu dziesmas

1.VIIIgs.mūzika budistu tempļos.

2.830.gadā Gagaku reforma- tika samazināts instrumentu skaits.

3.701.g.tika izveidota Mūzikas pārvalde, kas iekļauja mūzikas studēšanu.

4.Budistu seme dziedājumi.

5.Vēsturiskās dziesmas ,, Heike"

6.Tautas komiskās izrādes un folkloras dziesmas.

7.Mūzikas instrumenti- flauta ( Sakuhati),citara (Koto),bungu mūzika

8.Marionētu teātris.

9.Samuraji- mūzikas cienītāji.

10.XIX gs. attīstās tautas māksla.

Paldies!

Made by Ludmila Homjakova, 2019.Rīgā.

Important Takeaway

Detail #1

Important Takeaway

Important Takeaway

Detail #1

Important Takeaway

Important Takeaway

Detail #1

Important Takeaway

Important Takeaway

Detail #1

Important Takeaway