FESTIVĀLI UN KONKURSI LATVIJĀ

Vispārēji Dziesmu svētki

Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus.

Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

2003.gada 7.novembrī Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tika atzīta par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu.

Dziesmu un deju svētki ir regulārs un ciklisks process, kura kulminācija ir Vispārējie dziesmu un deju svētki reizi 5 gados speciālās šim nolūkam izveidotās vietās.

Tradīcijas pamatā ir masveidīga amatieru kustība, kuru vada profesionāli diriģenti, kā arī tā apvieno dažādus mākslas žanrus. Dziesmu un deju svētkiem ir liela loma sabiedrības apvienošanā un nacionālās identitātes stiprināšanā.

Lec, saulīte Pasākuma nobeigums

2008.gadā Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcija tika iekļauta UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tajā apkopotas tās nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes, kas demonstrē pasaules kultūras mantojuma dažādību un nozīmību.

Lai tradīcijas saglabātu, tās jāuztur un jānodod mantojumā nākamajām paaudzēm. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanos apdraud sociālās, politiskās un ekonomiskās izmaiņas, ko piedzīvo Baltijas valstis.

Deju lieluzveduma „Māras zeme” ģenerālmēģinājums.

2018.g,XXVI Dziesmu svētkos Daugavas stadionā vairāk nekā 18 tūkstoši visu paaudžu dejotāju izdejoja mūsu tautas vēstures nozīmīgākos brīžus no pirmsākumiem līdz šodienai, no baltu cilšu sanākšanas Daugavas krastos un laika, kad pirmoreiz minēts sarkanbaltsarkanais karogs, līdz Latvijas Republikas simtgades svinībām.

Kopš I Vispārējiem Dziesmu svētkiem ( 1873.gadā) Latvijā notika XXVI (2018.gadā) Dziesmu svētki.(XXVI svētkos piedālijas 43 000 dalībnieku)

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku

I Jaunatnes dziesmu un deju svētki

Pirmajos jaunatnes dziesmu un deju svētkos 1960. gadā kopumā piedalījās 9739 dalībnieki, repertuārā bija iekļautas 23 dziesmas un 15 dejas. Svētku koru virsdiriģenti bija Leonīds Vīgners un Jānis Ozoliņš.

II Jaunatnes dziesmu un deju svētki

Otrajos dziesmu un deju svētkos 1967. gadā kopumā piedalījās 18 496 dalībnieki. Svētku moto bija "Skani, jaunības dziesma", autors ir A. Vējāns. Tie tika rīkoti par godu Lielā Oktobra 50. gadadienai. Tajos piedalījās 188 kori, 220 deju kolektīvi, 26 pūtēju orķestri. Svētku virsdiriģenti bija L. Vīgners, J. Ozoliņš, Jānis Krūmiņš un Gido Kokars un goda virsdiriģents: Jēkabs Mediņš.

III Jaunatnes dziesmu un deju svētki

1972.gads

Šie svētki bija veltīti PSRS dibināšanas 50. gadadienai.

IV dziesmu svētkos 1979. gadā piedalījās 18 500 dalībnieki.

Svētku virsdiriģenti bija Jānis Dūmiņš, G. Kokars,Daumants Gailis, Jānis Brants, Pauls Kvelde un Jānis Ērenštreits un goda virsdiriģents Jānis Ozoliņš.

V Jaunatnes dziesmu un deju svētkos 1984. gadā piedalījās 19 000 dalībnieki. Tie bija veltīti V. Ļeņina 115. dzimšanas dienai. Šie ir bijuši vieni no lietainākajiem svētkiem to vēsturē.

VI dziesmu un deju svētkos 1989. gadā piedalījās 20 000 dalībnieki. Šajos svētkos tika izpildīta PSRS laikos aizliegtā Latvijas himna "Dievs, svētī Latviju!" un pirmo reizi svētku vēsturē notika apvienoto pūtēju orķestru koncerts.

VII jaunatnes dziesmu un deju svētkos 1995. gadā piedalījās 30 000 dalībnieki. Šie bija pirmie jaunatnes svētki, kas notika neatkarīgās Latvijas laikā, svētku simboli bija gailis, Sprīdītis un Lutausis.Šajos svētkos aizsākās tradīcija sniegt labdarības koncertus.

VIII jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2000. gadā piedalījās 30 000 dalībnieki.

Pirmoreiz notika vērienīga svētku atklāšana 11. novembra krastmalā. Speciāli svētkiem Zigmars Liepiņš uzrakstīja dziesmu ciklu "Teika", kura izpildījumā kopkorim palīdzēja vairāki Latvijā pazīstami mākslinieki: Ance Krauze, Ainars Mielavs, Arnis Mednis un Gunārs Kalniņš.

Skolu jaunatnes 8.dziesmu svētki. Zigmars Liepiņš Māra Zālīte "TEIKA" 3.d.Ne pa jokam

IX jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2005. gadā piedalījās 35 013 dalībnieki.

Svētku atklāšanas koncertā skanēja Renāra Kaupera sacerētā kompozīcija "Mana dziesma", kas kļuva populāra pēc svētkiem.

X jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2010. gadā piedalījās 30 975 dalībnieki. Koru koncertā "Mana zeme – zemīte skaistā" piedalījās vairāk nekā 12 600 dalībnieki.

Atzīmējot Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku 50 gadu jubileju un novērtējot svētku nozīmību, X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki tika iekļauti UNESCO 2010. - 2011. gada svinamo svētku kalendārā līdzās 63 notikumiem un pasākumiem no visas pasaules

XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisinājās Rīgā 2015. gada.Tajos piedalījās 37 890 dalībnieki.

Visvairāk skatītājus un dalībniekus pulcēja: deju lielkoncerts "Līdz varavīksnei tikt"un noslēguma koncerts "Manā dziesmā Tu ..."

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Noslēguma koncerts "Manā dziesmā tu..."

Festivāli Baltijā

https://www.latvia.travel/ru/statya/muzykalnye-festivali

Šogad festivāli koncentrējas uz konkrētu mūzikas stilistisko virzienu, vai arī, tieši pretēji - programma ir eklektiska, lai uzrunātu dažādas gaumes.

UNDER Festival

No 26. līdz 28. maijam Rīgā, VEF rūpnīcas teritorijā notiek elektroniskās mūzikas festivāls "UNDER Festival". piedāvājot dīdžejsetus un grupu uzstāšanās.

Rockin' Liepāja

No 2. līdz 4. jūnijam pirmo reizi Liepājā notiks festivāls “Rockin` Liepāja 2017”, kurā uzstāsies rokgrupas gan no Latvijas, gan Lietuvas. Programmā grupas "Jumprava", "Dzelzs vilks", "Pērkons", "Credo", "Kiss of the Dolls", "Ac/Dc Tribute" un citas.

Jumprava - Peldētājs

Metalshow.lv

16. un 17. jūnijā Ķekavas pagasta Klaņģu kalnā atgriežas metālmūzikas festivāls "Metalshow.lv", kas pēdējo reizi norisinājās Rīgā, 2010. gadā. Programmā kā pirmās izziņotas šādas grupas: "Stoned Jesus", "Arkona", "Sanctimony" un "Soundarcade".

Soundarcade - Hunt Royal

R&B Blues Festival

17. jūnijā Ropažu estrādē notika festivāls "R&B Blues Festival", ar mērķi popularizēt soulmūziku, blūzu, fanku un ritmblūzu. Programmā dzirdēsim dziedātāju Džastinu Lī Braunu, grupas "Big Daddy Wilson Band", "Latvian Blues Band", "Cathouse Radio", "Fortess Blues Band" un "Very Cool People".

Very Cool People & Kristīne Prauliņa - We Should Dance

Rīgas Ritmi

Laikā no 29. jūnija līdz 1. jūlijam dažādās Rīgas koncertvietās notika festivāla "Rīgas Ritmi" koncerti. Festivāla ietvaros uzstāsies tādi mākslinieki kā Daime Arocena, Rūtija Fostere, "Electro Deluxe".

Richard Bona & Mandekan Cubano - Jokoh Jokoh

Into the Valley

2017.g. 29. jūnijā un 1. jūlijā Igaunijā notika elektroniskās mūzikas festivāls "Into the Valley", kopā piedāvājot 69 dīdžeju setus un dzīvos priekšnesumus.

Positivus Festival

No 14. līdz 16. jūlijam Salacgrīvā norisinājas ikgadējais festivāls Positivus. Šogad festivālā piedalās grupas alt-j, "Pixies", " Maximo Park" , "The Lumineers", MESA, " Satellites LV" , Fakts, " Dzelzs vilks" un citus.

Satellites LV - Pirmais

Summer Sound

28. un 29. jūlijā Liepājā notika festivāls Summer Sound. Šogad programmā dīdžeji "Cheat Codes", Felix Jaehn un Klingande, mūsu pašu dziedātājs Dons, grupas "Triana Park" "Bandmaster", "Skyforger" un citi.

SUMMER SOUND 2017 - Official Aftermovie

Laba Daba

No 4. līdz 6. augustam Ratniekos norisinājas Starptautiskais mūzikas festivāls "Laba Daba", kurā uzstājas gan pašmāju, gan ārzemju mākslinieki. Programmā lasāmi šādi vārdi: "Soviet Soviet" no Itālijas, Kenta Hajaši no Japānas, Artūrs Skutelis un "Tvērumi", grupas "Ezeri", "All Day Long", "Bezgalībieši", "Dzelzs vilks", "Rāva" un citi.

Arturs Skutelis un Tvērumi – 1 000 000

Klasiskās mūzikas festivāls „Sensus“

(Liepāja, Ventspils)

No 2017. gada 12. līdz 15. jūlijam Kurzemes pilsētās norisināJas 1.klasiskās mūzikas festivāls „Sensus“, kurā piedalījas labāko Eiropas simfonisko orķestru vadošie mūziķi

Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA

Kokļu mūzikas festivāls GAISMAS CEĻĀ

Starptautiskais Senās mūzikas festivāls

ir vasaras šarmantākais, elegantākais un smalkākais notikums Latvijā.

Festivāla koncerti notiek Rīgas baznīcās un koncertzālēs, kā arī Rundāles pilī – izcilākajā baroka pilī Baltijā. Rundāles pils ir itāļu arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli meistardarbs, tā celta no 1736. līdz 1768. gadam kā Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidence.

Senās mūzikas festivālā skan Persela, Vivaldi, Tēlemana, Gluka, Hendeļa u.c. baroka dižgaru meistardarbi. Krāšņie tērpi, autentiskie instrumenti un baroka arhitektūra kopā rada neatkārtojamu klātbūtnes efektu

RĪGAS VĒSTURISKĀS MŪZIKAS UN DEJAS FESTIVĀLS

No š.g. 4. augusta līdz 2. septembrim dažādās Rīgas koncertvietās norisināsies Rīgas Vēsturiskās Mūzikas un dejas festivāls

Festivālā būs iespēja dzirdēt izcilus senās mūzikas interpretus un grupas – “4 Times Baroque” no Vācijas, “The Beggar’s Ensemble” no Francijas, “Neymann Ensemble” no Latvijas, baroka kori “Collegium Choro Musici Riga”, baroka orķestri “Collegium Musicum Riga”

festivāla noslēguma koncerts Sonatissimo! Rīgas Biržā 3.09.2016

Rīgas festivāls

Mūzikas festivāli piedāvā izcilāko Latvijas un ārzemju mākslinieku koncertus, baleta uzvedumus, pasaules pirmatskaņojumus, multimediālus pasākumus, brīvdabas izrādes un pasākumus bērniem.

No Rīgas nākuši tādas izcilas mūzikas personības kā Gidons Krēmers, Miša Maiskis, Māris Liepa, Raimonds Pauls, Kristīne Opolais, Elīna Garanča un citi.

Rīgā koncertus snieguši Berlīnes Filharmoniķi, Bavarian Radio Symphony Orchestra, City of Birmingham Symphony Orchestra; diriģenti - Mariss Jansons, Andris Nelsons, Valērijs Gergijevs; dziedātāji - Andrea Bočelli, Anna Ņetrebko un citi pasaulē vadošie mūziķi.

Festivālu laikā koncerti notiek vēsturiski nozīmīgās vietās: koncertzālēs, operā, dievnamos, Latvijas pilīs un muižās, kā arī šarmantās Vecrīgas ielu kafejnīcās un restorānos, pulcējot tūkstošiem klausītāju.

2014. gadā Rīga bija Eiropas Kultūras galvaspilsēta.

Rīgas operas festivāls

Festivāls Kremerata Baltica

Notiek Dzintaru koncetzālē. Izceļot gan Latvijas, gan citu Austrumeiropas valstu vēsturiskos centienus pēc neatkarības, Kremerata Baltica festivāla motīvs šogad ir Austrumeiropas vējš – mūzikas gaiss ar latviešu, ungāru, čehu, ukraiņu un poļu komponistu skaņdarbiem.

Muzikālie konkursi

1.Rīgas Starptautiskais jauno pianistu konkurss

2.Jauno mūziķu un mākslinieku konkurss “Mākslu duets”

3.Baltijas valstu kameransambļu festivāls „Sudraba flautas”

4.Starptautiskais Alfrēda Kalniņa Jauno pianistu konkurss

5.Starptautiskais Jauno vokālistu konkurss BELLA VOCE

6.Jāņa Ivanova jauno pianistu konkurss "Latgales skicējums"

7.Starptautiskais P.Čaikovska klaviermūzikas izpildītāju un klavierdueta konkurss

8.Starptautiskais Jauno mūziķu konkurss VIVA LA MUSICA

9.Arvida Žilinska jauno pianistu konkurss

10.Latvijas televizijas akadēmiskās mūzikas konkurss «Radīti mūzikai»

Latvijas izcilākie kordiriģenti

1.Jāzeps Vītols

2.Alfrēds Kalniņš

3.Leonīds Vīgners

4.Jānis Ozoliņš

5.Haralds Mednis

6.Edgars Tons

7.Jānis Dūmiņš

9.Imants Kokars

10.Gīdo Kokars

11.Edgars Račevskis

12.Pauls Kvelde

13.Arvīds Platpers

14.Jānis Erenštreits

15.Edvards Kļava

XIX gadsimta latvijas izcilākie komponisti

1.Jānis Cimze

2.Baumaņu Kārlis

3.Ernests Vīgners

4.Jurjāņu Andrejs

5.Oskars Šepskis

6.Jāzeps Vītols

7.Nikolajs Alunāns

8.Ludviķis Bētiņš

9.Rudolfs Blaumanis

10. Alfreds Kalniņš

11.Jāzeps Mēdiņš

XX gadsimta latvijas izcilākie komponisti

1.Emīlis Melngailis

2.Emīls Dārziņš

3.Pēteris Barisons

4.Pēteris Vasks

5.Alfrēds Kalniņš

6.Adolfs Skulte

7.Romualds Kalsons

8.Lūcija Garuta

9.Raimonds Pauls

10.Longins Apkalns

11.Gundaris Pone

12.Talivaldis Ķeniņš

13.Jāzeps Mēdiņš

14.Jānis Mēdiņš

15.Pēteris Plaķidis

16.Zigmars Liepiņš

XX gadsimta latvijas izcilākie dziedātāji

1.Olga Rajecka

2.Ainars Mielavs

3.Kaspars Zemītis un Ance Krauze

4. Zigfrīds Muktupāvels

5.Aigars Grāvers

6.Aija Andrejeva (Aisha)

7.Lauris Reiniks

8.Katrina Bindere

9.Aminata Savadogo

10.Marija Naumova

11. Ivo Fomins

12.Marta Ritova

13.Sabina Berezina

14. Jānis Stībelis

15.Olga Pirags

XX gadsimta latvijas izcilākie kolektīvi un izpildītāji

1.Latvijas Nacionālā Opera( LNO)

2.Latvijas Radio koris

3.Simfonietta,, Rīga"

4.Kamerkoris ,, Ave Sol"

5.Liepājas simfoniskais orķestris

6.Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijas orķestris

7.Folkloras mūzikas ansambļi ,, Iļģi", ,, Skandieniki"

8.Pūtēju orķestris ,, Rīga"

9.Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas koklētāju ansamblis

10.Domas zēnu koris

11. 2CELLOS