Amerikas Savienoto Valstu prezidenti

Atentāti

• Džeims Gārfīlds

20.prezidents, miris 1881.g, 19.septembrī.

Četrus mēnešus pēc prezidentūras sākuma viņu sašāva Šarls Gito, nelīdzsvarots cilvēks, kurš iepriekš nesekmīgi centās panākt savu iecelšanu par ASV konsulu Parīzē. Gārfīlds mira pēc diviem mēnešiem no infekcijas ievainojumos.

Impīčments

• Viljams Makinlijs

25.prezidents, miris 1901. gada 14. septembrī.

Pusgadu pēc otrās prezidentūras sākuma pret viņu tika izdarīts atentāts - viņš tika nošauts.

• Definīcija: Īpaši noteikumi, pēc kuriem dažās valstīs (piem., ASV, Lielbritānijā, Japānā) tiesā sauc pie atbildības augstas valsts personas un notiek šo personu lietu izskatīšana.

Baraks Obama

(1961)

Ir četrdesmit ceturtais un pašreizējais ASV prezidents. Viņš ir pirmais afroamerikānis, kas ir kļuvis par ASV prezidentu.

Džordžs V. Bušs

(1946)

Bija 43. ASV prezidents. Astoņus mēnešus pēc viņa stāšanās amatā 2001. gada 11. septembrī teroristiskās organizācijas al-Qaeda sponsorētie teororisti-pašnāvnieki ar lidmašīnām ietriecās ēkās Ņujorkā un Vašingtonā. Džordžs Bušs atbildēja ar "kara pret terorismu" izsludināšanu, kas kļuva par galveno viņa prezidentūras laika notikumu.

Bils Klintons

(1946)

Džons Kenedijs

(1917 - 1963)

Bija ASV četrdesmit otrais prezidents. Iegājis vēsturē ar Vaitvoteras finanšu skandālu un sakaru ar Baltā nama praktikanti Moniku Levinsku, kas gandrīz noveda pie viņa atstādināšanas no amata.

Džordžs H. V. Bušs

(1924)

Bija ASV četrdesmit pirmais prezidents. Viens no prezidentiem ar visplašāko iepriekšējo politisko pieredzi - pirms prezidentūras bijis gan kongresmenis, gan pārstāvis ANO, gan republikāņu nacionālās komitejas priekšsēdis, gan vēstnieks Ķīnā, gan CIP direktors.

Franklins Rūzvelts

(1882 - 1945)

Teodors Rūzvelts

(1858 - 1919)

Bija ASV trīsdesmit piektais prezidents. Stājoties amatā, viņš aicināja amerikāņus „Nejautāt, ko jūsu valsts var izdarīt jūsu labā, bet ko jūs varat izdarīt savas valsts labā”.

Pret Džonu Kenediju 1963. gada 22. novembrī Dalasā tika veikts atentāts.

Šajā noziegumā tika apsūdzēts Lī Hārvijs Osvalds, taču divas dienas vēlāk viņu publiski nošāva Džeks Rūbijs.

Bija ASV trīsdesmit otrais prezidents. Viņš bija viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem politiķiem. Rūzvelta prezidentūras laikā bija gan vispasaules ekonomiskā krīze (Lielā depresija), gan Otrais pasaules karš. Rūzvelts ir vienīgais ASV prezidents, kas ievēlēts uz vairāk nekā diviem termiņiem.

Abrahams Linkolns

(1809 - 1865)

Bija ASV divdesmit sestais prezidents. Viens no populārākajiem ASV prezidentiem. uzskatīja, ka darba ļaudis ir ASV nākotne un ka viņi ir jāatbalsta vairāk par visiem. Kā reiz viņš izteicās par darbu: "Darbs ir nezināmi zināmais, kas nevienam nav redzams." Pateicoties viņam, ASV atsākās otrā rūpniecības ēra.

Endrū Džeksons

(1767 - 1845)

Bija ASV sešpadsmitais prezidents. Savas prezidentūras laikā Linkolns palīdzēja pasargāt Savienotās Valstis no ASV Konfederācijas štatu atšķelšanās ASV pilsoņu kara laikā. Viņš veica pasākumus, kuru rezultātā tika likvidēta verdzība ASV, izdodot 1863. gadā emancipācijas proklamāciju un 1865. gadā ieviešot ASV konstitūcijas Trīspadsmito labojumu.

Tomass Džefersons

(1743 - 1826)

Bija ASV septītais prezidents, armijas ģenerālis, kas kļuva pa nacionālo varoni pēc uzvaras pār britu karaspēku kaujā pie Ņuorleānas 1815.gadā.

Bija ASV 3. prezidents, jurists, filozofs, arhitekts, politiķis un rakstnieks. Vēsturē iegājis kā ASV Neatkarības deklarācijas autors un dedzīgs cilvēktiesību aizstāvis. Dokumentāli pierādīts trīsdesmit astoņus gadus ilgais sakars ar verdzeni Salliju Hemingsu. Tomasa Džefersona attēls rotā divu dolāru naudas zīmi.

Džordžs Vašingtons

(1732 - 1799)

Bija 1. ASV prezidents. Dēvēts par „nācijas tēvu”, tieši Vašingtons kā armijas virspavēlnieks lielā mērā panāca, ka Jaunās pasaules kolonijas kļuva par neatkarīgu valsti. Kā pirmais ASV valsts galva viņš ielika stiprus pamatus mūsdienu federālās valdības sistēmai.

Detail 4

1. Džordžs Vašingtons (1789.-1797.g.)

2. Džons Adamss (1797.-1801.g.).

3. Tomass Džefersons (1801.-1809.g.). 2 termiņi.

4. Džeimss Medisons (1809.-1817.g.). 2 termiņi.

5 .Džeimss Monro (1817.-1825.g.). 2 termiņi.

6. Džons K.Adamss (1825.-1829.g.).

7. Endrū Džeksons (1829.-1837.g.). 2 termiņi.

8. Mārtins van Būrens (1837.-1841.g.).            

9. Viljams Harisons (1841.g.).

10. Džons Tailers (1841.-1845.g.). 

11. Džeimss Polks (1845.-1849.g.).

12. Zaharijs Teilors (1849.-1850.g.).

13. Milards Filmors (1850.-1853.g.).

14. Frenklins Pīrss (1853.-1857.g.).

15. Džeimss Bjūkenens (1857.-1861.g.).

16. Ābrams Linkolns (1861.-1865.g.). 2 termiņi, 2. - nepabeigts.

17. Endrū Džonsons (1865.- 1869.g.). 

18. Uliss Grānts (1869.-1877.g.). 2 termiņi.

19. Raterfords Heiss (1877.-1881.g.).

20. Džeimss Garfīlds (1881.g.).

21. Česters Artūrs (1881.-1885.g.).

22. Grovers Klīvlends (1885.-1889.g.). 

23. Bendžamins Harisons (1889.-1893.g.).

24. Grovers Klīvlends (1893.-1897.g.). 2.termiņš.

25. Viljams Makinlijs (1897.–1901.g.). 

26. Teodors Rūzvelts (1901.-1909.g.). 2 termiņi.

27. Viljams Tāfts (1909.-1913.g.).

28. Vudro Vilsons (1913.-1921.g.). 2 termiņi.

29. Vorens Hārdings (1921.-1923.g.).

30. Kelvins Kūlidžs (1923.-1929.g.). 2 termiņi.

31. Herberts Hūvers (1929.-1933.g.).

32. Franklins Rūzvelts (1933.-1945.g.). 4 termiņi.

33. Harijs Trumens (1945.-1953.g.). 2 termiņi.

34. Dvaits Eizenhauers (1953.-1961.g.). 2 termiņi.

35. Džons F.Kenedijs (1961.-1963.g.). 1 nepilns termiņš.

36. Lindons Džonsons (1963.-1969.g.). 2 termiņi.

37. Ričards Niksons (1969.-1974.g.). 2 termiņi, otrais nepilns.

38. Džeralds Fords (1974.-1977.g.).

39. Džimijs Kārters (1977.-1981.g.).

40. Ronalds Reigans (1981.-1989.g.). 2 termiņi. 

41. Džordžs H.V.Bušs (1989.-1993.g.). 

42. Bils Klintons (1993.-2001.g.). 2 termiņi.

43. Džordžs V.Bušs (2001.–2009.g.). 2 termiņi.

44. Baraks Obama (2009.–patlaban).

Amerikas Savienoto Valstu prezidenti