Pirmā pasaules kara kaujas
Kika
Tomass
Linda
Nāves salas
kaujas
Kaujas pie
Mazās Juglas
Ziemassvētku
kaujas
Fakti
Ikšķiles priekštilta nocietinājumi (Nāves sala)
Fakti
Aizsardzības būves
- Kauja notika 1917. gada 1. un 2. septembrī
- Pirmā pasaules kara laikā 1917.gads 5.javāris-11.janvāris
- Cīņa norisinājās Daugavas kreisajā un labajā krastā pie Ikšķiles.
- 1915. -1917. gads (Pirmā pasaules kara laikā.)
- Lai aizsargātu placdarmu (karaspēka teritorija- Nāves sala.)
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija
- Turpmākajās 1915. gada nogales cīņās krievu karavīri paplašināja Nāves salas teritoriju, kuras apjomi līdz kara beigām palika nemainīgi.
- Vācieši nocietinājās reljefā dominējošajās augstienēs iepretim pussalai, placdarma aizstāvji ierakās zemienē.
- Iesākās ilgstošas un nervus kutinošas pozīciju cīņas.
- Kauja pie Mazās Juglas bija aizsardzības līnija ar mērķi neļaut Daugavu forsējušajai Vācijas armijai aplenkt Rīgā esošās Krievijas karaspēka daļas.
- Starp Babītes ezeru un Olaini-Tīreļa purvā
- Kaujā piedalījās ap 6000 2. latviešu strēlnieku brigādes karavīru
- Kauja pie Mazās Juglas bija daļa no Vācijas uzbrukuma operācijas Rīgas ieņemšanai.
- Strēlnieku brigādes karavīri ar dažiem lielgabaliem stājās pretī skaitliski un tehniski stiprākam vācu karaspēka grupējumam, kas uzbrukumā izmantoja arī aviāciju, ugunsmetējus un ar indi pildītas lielgabalu granātas.
- Pirmajā aizsardzības pozīcijā bija 4 ierakumu līnijas – viena Daugavas krastā, divas apmēram 10 m reljefa paaugstinājumā Ikšķiles centrā, ceturtā 2 km no Daugavas.
- Otrā aizsardzības pozīcija ar 2 ierakumu līnijām mežmalā bija ierīkota līkumotās Mazās Juglas upes labajā krastā. Pirmā un otrā pozīcija bija nodrošināta ar dzeloņstiepļu aizžogojumiem.
- Trešā aizsardzības līnija ar vienu tranšeju joslu vēl nebija pabeigta pilnīgi un atradās pie Lielās Juglas upes.
Mazā jugla- tagadējā Ikšķiles novada teritorija
Latviešu strēlnieki Tīreļa purva pozīcijās ar gāzmaskām
Kaujas gaita
- Nāves salu 1916. gada kampaņas laikā aizstāvēja vairāk nekā 3000 krievijas armijas karavīru.
- 1916. gada rudenī noslēdzās latviešu strēlnieku gaitas nāves salā.
- Nāves salas ikdienas rutīna bija savdabīga
- Izlūki pētīja vācu pozīcijas un centās saņemt kādu gūstekni
- Strēlnieki atjaunoja dienas laikā sagrautos nocietinājumus un dzeloņdrāšu aizžogojumus
- Dienas laikā karavīri nostiprināja savas zemnīcas, gatavoja dzeloņdrāšu āžus, pildīja ar smiltīm maisus, nodarbojās ar sadzīves lietām.
- 1917. gada 1. septembra rītā pēc trīs stundu ilgas artilērijas apšaudes vācieši uzsāka trīs koka pontonu tiltu būvi pāri Daugavai pie Ikšķiles.
- 1. septembra pēcpusdienā latviešu strēlnieki saņēma pavēli izvirzīties cīņā, pret Daugavu šķērsojošajiem vāciešiem.
- 2. septembra dienas vidū sākās uzbrukums latviešu strēlnieku pozīcijām.
- Strēlniekiem izdevās 26 stundas varonīgi noturēt fronti līdz 3. septembrim.
- Līdz Jāņu dienai abi latviešu bataljoni nomainīja viens otru, ar 3 nedēļu intervālu. pēc tam 2. Rīgas bataljons tika nosūtīts uz Ķekavas frontes iecirkni un līdz septembrim Nāves salā turpināja cīnīties 3. Kurzemes bataljons.
- Aprīlī un maija sākumā latviešu strēlnieki galvenokārt nodarbojās ar pamatīgu nocietinājumu izveides darbiem.
- Vācu artilērija katru dienu uz Nāves salas aizstāvju pozīcijām izšāva vairākus simtus lādiņu
- Indīgo gāzu uzbrukums
Janvāra kaujas jeb Vācijas pretuzbrukums
1917. gada 23. janvārī
Iznākums neizšķirts
40000 karavīru krievu pusē, 25000 karavīru vāciešu pusē
980 kritušo, 3839 ievainoto un 614 bez vēsts pazudušo
- Kopumā visā Pirmā pasaules kara laikā no 1915. gada rudens līdz 1917. gada vasarai nāves salā krita apmēram 1000 krievijas armijas karavīru, no tiem 145 bija latviešu strēlnieki.
Paldies par uzmanību