Introducing
Your new presentation assistant.
Refine, enhance, and tailor your content, source relevant images, and edit visuals quicker than ever before.
Trending searches
Cilvēka evolūcijas teorija
54
Cilvēka evolūcijas teorija
Joprojām pastāv uzskats, ka mūsdienu cilvēka pirmdzimtene meklējama Āfrikā. Jau akmens laikmeta sākumā tas nonācis Eiropā, Āzijā, Amerikā un Austrālijā.
Mūsdienās joprojām pastāv dažādi, nereti pilnīgi pretēji viedokļi par antropoģenēzes norisi.
CILVĒCES PIRMSĀKUMI AIZVĒSTURES LAIKMETĀ
Aptuveni pirms 4 – 2,5 milj. g. – Afāras „pērtiķcilvēks” (Australopithecus afarensis)
Aptuveni pirms 3,5 – 1,5 milj. g. – Āfrikas „pērtiķcilvēks” (Australopithecus africanus)
Aptuveni pirms 3 – 1,5 milj. g. – „prasmīgais cilvēks” (Homo habilis)
Aptuveni pirms 1,6 – 200 000 g. „stāvusstaigājošais cilvēks” (Homo erectus)
Aptuveni pirms 200 000 – 30 000 g. – neandertālietis (Homo neanderthalensis)
Aptuveni pirms 100 000 g. – mūsdienu cilvēka (Homo sapiens) parādīšanās
Lai risinātu sarežģīto jautājumu „cilvēks – dzīvnieks”, antropoģenēzes evolūcijas teorijā pieņemts izvirzīt 2 kritērijus: fizisko un sociālo.
Sociālais kritērijs ietver būtnes spējas darināt darbarīkus un lietot tos, pārveidojot vai ietekmējot apkārtējo vidi.
Cilvēks cēlies no cilvēkpērtiķu hominoīdu virsdzimtas, miljoniem gadu ilgajā evolūcijas laikā pamazām arvien vairāk zaudējot ārējo līdzību ar pērtiķi.
Mūsdienu cilvēka Homo sapiens fosilija atrasta Francijā - Kromanjonas cilvēks dzīvojis pirms 40 000 gadu. Pēdējo tūkstošu gadu laikā cilvēka ķermeņa uzbūve nav būtiski mainījusies, toties būtiski mainījusies tā izturēšanās, ko ietekmējusi kultūras evolūcija. Izveidojusies civilizācija, iespējams, vienīgā Kosmosā.
Šobrīd zinātnē dominējošā un faktiem vispilnīgāk pamatotā ir teorija, ka cilvēks veidojies no dzīvnieku pasaules ilgstošas evolūcijas gaitā. To sauc par antropoģenēzes evolūcijas teoriju. Mūsdienu cilvēks ietilpst pērtiķu jeb primātu kārtas hominīdu dzimtas jeb cilvēkveidīgo dzimtā. Tāpat primātu kārtā ietilpst daudzi mūsdienu cilvēkpērtiķi (orangutāni, gorillas u.c.).
Vecākā cilvēka senča fosilija atrasta Āfrikā. Šis australopiteks dzīvojis pirms 4 miljoniem gadu. Šajā laika posmā cilvēka senči evolucionējuši, kā arī izceļojuši no Āfrikas un ieceļojuši vairākos kontinentos.
Darvina teorija lika pamatus mūsdienu izpratnei par evolūciju, tādēļ viņu uzskata par evolūcijas teorijas (darvinisma) pamatlicēju.
Evolūcijas teorija mūsdienu cilvēka (Homo sapiens) izcelšanos skaidro ar dabiskās izlases procesiem