Introducing 

Prezi AI.

Your new presentation assistant.

Refine, enhance, and tailor your content, source relevant images, and edit visuals quicker than ever before.

Loading…
Transcript

Sociālistiskās saimniekošanas sistēma rūpniecībā un lauksaimniecībā.

Lukass Kellijs

Paula Haritonova

Rolands Fridemanis

Aksels Grīnbergs

Sociālistiskās saimniekošanas sistēmas galvenie pamatprincipi

  • Valsts īpašums ir galvenā īpašuma forma.
  • Tautas saimniecības attīstība pakļauta ideoloģisku mērķu īstenošanai; ekonomiskas procesus plāno, vada un kontrolē komunistiskā partija.
  • Nedarbojas brīvā tirgus likumi; valsts nosaka cenas visām precēm un pakalpojumiem.
  • Tautas saimniecības attīstība valstī, republikās un atsevišķās ražotnēs noris saskaņā ar centralizēti apstiprinātu plānu

Galvenie principi

Sovetizācija (jeb padomiskošana) - plānveidīga politiskās un sabiedriskās dzīves pārveidošana pēc PSRS paraugiem. Tā skāra visas dzīves jomas un bieži bija varmācīga.

40. - 50. gadi

Sovhozs - (krievu valodā: совхоз) ir saīsinājums no apzīmējuma “padomju saimniecība”. Sovhozs ir valsts lauksaimniecības uzņēmums Padomju Savienībā.

Pēc Otrā pasaules kara Latvijā tika turpināta 1940. g. iesāktā padomju saimnieciskā politika. Latvijas tautsaimniecība tika iekļauta vienotajā PSRS ekonomikas sistēmā.

Kolektivizācija - tautsaimniecības politika, lauksaimniecības pārveidošana PSRS. Individuālo zemnieku saimniecību apvienošana lielsaimniecībās (kolhozos), kas notika brīvprātīgā piespiedu kārtā - zemnieku saimniecību apvienošanās kolektīvajās saimniecībās bija brīvprātīga, taču tos zemniekus, kas neiesaistījās kolektivizācijā, agri vai vēlu skāra represijas.

40.-50.

40. un 50. gados Latvijas rūpniecība tika atjaunota saskaņā ar visas Padomju Savienības mērogā izstrādātajiem saimnieciskajiem plāniem, pastiprināti attīstot rūpniecību.

Lai sekmētu Latvijas sovetizāciju, sāka celt Latvijas apstākļiem, iespējām un vajadzībām nepiemērotas ražotnes.

Padomju režīms nebija ieinteresēts zemnieku individuālo saimniecību attīstībā un sāka aplikt Latvijas zemniekus ar nesamērīgi lieliem nodokļiem un lauksaimniecības produktu nodevām.

Vietējās intereses un vajadzības tika atstātas novārtā.

Maskavā bija nolemts Baltijā ieviest padomju totalitārisma modeli laukos - kolhozus un sovhozus.

1949.gadā tika uzsākta lauksaimniecības masveida kolektivizācija, kas nozīmēja to, ka cilvēkiem piespiedu kārtā nācās atteikties no savām saimniecībām un iestāties kolhozos.

Daudzi Latvijas zemnieki nevēlējās pieņemt padomju režīma uzspiesto kopsaimniecības sistēmu,

Lai salauztu šo pretestību, turīgākos zemniekus izsūtija uz PSRS ziemeļu rajoniem.

Pēc 1950. gada deportācijas strauji mainījās zemnieku saimniecību un kolektīvo saimniecību īpatsvars.

Kolhozi

Kolhozs - (krievu valodā: колхоз) ir saīsinājums no apzīmējuma “kolektīva saimniecība”. Kolhozs ir kolektivizācijas rezultātā izveidota liela zemnieku vai zvejnieku kopīga saimniecība, kurus piespiedu kārtā izveidoja Padomju Savienība, likvidējot zemnieku saimniecības.

Pirmais kolhozs (’’Nākotne’’.) tika nodibināts 1946.gadā Jelgavas rajonā.

Kolhozi

Kolhozos izaudzētā lauksaimniecības produkcija bija jānodod valstij par zemām cenām. Pirmajos kolhoza darba gados atalgojums bija ļoti mazs, nereti visa gada alga bija graudu vai kartupeļu maiss. Kolhoznieku ģimenes galvenokārt pārtika no pašu piemājas saimniecībā izaudzētā. Tūkstošiem laucinieku, nevarēdami nopelnīt dzīvei nepieciešamo, pārcēlās uz pilsētām, bet viņu vietā (īpaši sovhozos), darbā pieņēma iebraucējus no citām repblikām.

Kolektivizācijas ekonomiskais efekts bija graujošs, kolhozu sistēma izrādijās pilnīgi neefektīva, jo valstij hroniski trūka lauksaimniecības produktu. DAudzviet bija vērojama nolaidība, nesaimnieciska attieksme pret zemi un lauksaimniecības tehniku

Privātīpašuma nacionalizācija

Nacionalizācija - process, kurā privātais bizness vai privātais īpašums nonāk valsts īpašumā. Dažkārt valstij var nodot arī citas īpašumu formas, piemēram, pašvaldības īpašumus.

PSRS nacionalizēja gandzrīz visus valsts uzņēmumus, to skaitā arī “VEF” un "Vairogs", kas nokļuva tiešā Maskavas pārraudzībā.

Nacionalizēja un konfiscēja bankas, kredītiestādes,, lielos un vidējos tirzdzniecības un transporta uzņēmumus, vēlāk arī - sīkuzņēmumus.

Privātīpašuma nacionalizācija

Zeme tik pasludināta tautas īpašums - pilnīga zemes īpašuma nacionalizācija. Bijušie saimnieki zemi saņēma lietošanā, ja tās platība nepārsniedza 30 ha, zemi virs 30 ha bez atlīdzības ieskaitīja zemes fondā.

Blats - iespēja iegūt veikalā trūkstošas preces vai pakalpojumus caur pazīšanos. Piemēram, desu var dabūt tikai “pa blatu”.

50. - 60. gadi

50. - 60. gados Latvijā notika tā sauktā sociālistiskā industrializācija - forsēta rūpniecības attīstība.

60. gados sāka celt industriālos lieluzņēmumus, kas ražoja produkciju visas Padomju Savienības vajadzībām. Tā kā kara laikā Latvija bija zaudējusi aptuveni trešdaļu iedzīvotāju, vietējā darbaspēka resursi neapmierināja jauno ražotņu vajadzības, tādēļ līdz ar forsēto rūpniecības attīstību masveidā ieplūda imigranti.

50.-60.

Ar šādu politiku plānveidīgi tika izmainīts iedzīvotāju etniskais sastāvs

Laikā no 1951. līdz 1960. g. Latvija piedzīvoja tik lielu imigrantu skaitu, kāds pēc tam vairs nav pieredzēts. Šo gadu laikā valstī iebrauca gandrīz 640 tūkstošu cilvēku

Jau 60. gadu beigās PSRS tautas saimniecībā parādijās krīzes pazīmes. Ekonomikas atveseļošanai bija nepieciešamas kardinālas reformas.

Vispārējās dzīves līmenis Latvijā bija salīdzinoši augstāks nekā citās PSRS republikās, tomēr tas bija zemāks nekā rietumvalstīs. Padomju propogandai bija jāuztur mīts par padomju sistēmas pārākumu pār kapitālismu, tāpēc plaši tika manipulēts ar ekonomikas rādītājiem.

Ikdienas realitāte bija kvalitatīvu preču un pakalpojumu nepietiekamība jeb deficīts, lai kaut kā atrisinātu šp problēmu cilvēki centās izmantot pazīšanos, noderīgus sakarus jeb, kā to ikdienā sauca, blatu.

Izmaiņas laukos

1961. gadā PSKP programmā tika izvirzīts mērķis "pamatvilcienos likvidēt atšķirības starp pilsētu un laukiem." Lai dzīvi Latvijas laukos padarītu līdzīgāku PSRS, sāka celt ciematus. Tradicionālās latviešu zemnieku viensētas tika nojauktas, lauki - meliorēti un pārvērsti kolhozu tīrumos.

1970. gadā jau 20% Latvijas lauku iedzīvotāju dzīvoja ciematos

Izmaiņas laukos

60. g. otrajā pusē iezīmējās pārmaiņas valsts attieksmē pret zemniecību. Kolhozi un padomju saimniecības saņēma lielākas investīcijas un dažādus atvieglojumus. Tā rezultātā daļa kolhozu uzplauka, tur strādājošajiem cilvēkiem bija labi dzīves apstākļi, ciematos cēla skolas, kultūras namus un bērnudārzus.

Rūpniecība

Rūpniecības attīstība:

  • 1955. g. sāk darboties Rīgas termoelektrocentrāles 1. kārta.
  • 1957. g. nodod ekspluatācijā Oktobra tiltu Rīgā
  • 1957. g. uzcelta pirmā Rīgas augstceltne - tagadējā Zinātņu akadēmijas ēka
  • 1961. g. sāk būvēt pļaviņu HES.
  • 1963. g. darbu sāk Valmieras stikla šķiedras rūpnīca un Olaines plastmasu pārstrādes rūpnīca.

LPSR laikā tika uzbūvētas ražotnes, kuras darbojas arī mūsdienās, piemēram:

  • 1954.-1958. g. celtā Rīgas pirmā termoelektrocentrāle (TEC-1), tika rekonstruēta 2005. g. un darbojas vēl tagad.
  • 1961.–1965.g. celtais Pļaviņu HES uzstādītās jaudas ziņā šobrīd ir lielākā hidroelektrostacija Baltijā un otrā lielākā Eiropas Savienībā.

Rūpniecība

Straujās rūpniecības attīstības rezultātā Latvijas daba vide tika nesaudzīgi un nekontrolēti piesārņota, jo padomju laikā šai jomai netika pievērsta liela uzmanība.

Pļaviņu HES celtniecība pilnībā izmainīja Daugavas baseina ekosistēmu. Tās rezultātā Daugavas ūdens līmenis pacēlās līdz pat Kokneses pilsdrupu mūriem, pilnīgi zem ūdens palika Pērses grava ar tās ūdenskritumu, tāpat Staburags, tika apludināta vesela virkne tautai dārgu vēstures pieminekļu.

70. - 80. gadi

Produkcijas apjoms ir milzīgs:

70. un 80. gados rūpniecība gan pēc saražotās produkcijas daudzuma, gan pēc ražojumu klāsta ievērojami pārsniedza pirmskara Latvijas rūpniecības līmeni.

Katrs otrais dzelzceļa vagons, ko izgatavo Padomju Savienībā, nāk no Rīgas. Vairāk nekā 20% no visiem Padomju Savienībā izgatavotajiem radioaparātiem, telefoniem un telefonu centrālēm tiek ražoti Latvijā.

70.-80.

Rūpniecības uzņēmumi Latvijā, tāpat kā citās Padomju Savienības daļā, kopumā ražo zemas kvalitātes preces.

Ražošanas mērķis ir nevis apmierināt patērētājus, betgan izpildīt plānu. Priekšroka tiekd dota militārajai produkcijai

  • 1970. g. darbu sāk Ogres trikotāžas kombināts
  • 1971. g. izveidotas ražošana apvienības "Radiotehnika" un "Alfa".

Paplašināja arī smago rūpniecību, ko galvenokārt attīstīja Rīgā un Daugavpilī.

Pēc PSRS sabrukuma padomju laika rūpnīcas bankrotēja

Rūpnīcas

Noslēgtajā PSRS ekonomika sistēmā, kur nedarbojās tirgus likumi un nebioja konkurences, rūpnīcu "VEF" un ''Radiotehnika" ražotie radioaparāti un telefona centrāles, tāpat arī Rīgas elektromašīnu rūpnīcas veļas mašīnas "Rīga" bija ļoti pieprasītas visā Padomju Savienībā. Tomēr daudzi nevarēja tās iegādāties, jo kāroto preču nepietika visiem.

Rūpnīcas

1. Ražošanas apvienība "Radiotehnika"

2. Ražošanas apvienība "Alfa"

3. Valsts elektrotehniskā fabrika (VEF)

4. Rīgas vagonu rūpnīca

5. Rīgas elektromašīnu rūpnīca

6. Līvānu stikla fabrika

7. Liepājas mašīnbūves rūpnīca

8. Daugavpils rūpnīca "Elektroinstruments"

9. Rīgas autobusu fabrika RAF

10. Valmieras stikla šķiedras rūpnīca

11. Olaines plastmasu pārstrādes rūpnīca

u.c.

10.

2.

3.

1.

4.

5.

11.

9.

7.

9.

6.

8.

Pēc PSRS sabrukuma padomju laika rūpnīcas bankrotēja

Learn more about creating dynamic, engaging presentations with Prezi