Introducing
Your new presentation assistant.
Refine, enhance, and tailor your content, source relevant images, and edit visuals quicker than ever before.
Trending searches
Latviešu tautas ģimenes godi
237
FOLKLORA.
ĢIMENES GODI.
Zane Kaunese
Latviešu tradicionālie svētki iedalās divās grupās: gadskārtu ieražas un ģimenes godi.
Kas ir 'ģimenes godi'?
Ģimenes godi
Godi ir svinības, svētki. Vārds “godi” ir saistīts ar svētkiem ģimenē: kristības, kāzas un bēres.
Latviešu ģimenes godiem: krustabām (krustībām), vedībām (kāzām) un bedībām (bērēm) ir svarīga nozīme tautas un nācijas identitātes saglabāšanā, kā arī tie pieder pie kultūras nemateriālā mantojuma.
Ģimenes godi ir plaši aprakstīti un apdziedāti dainās. Caur tām mēs varam uzzināt par ģimenes svētku nozīmi un svinēšanas tradīcijām senos laikos.
Kristības, krustabas,krustības, kūmības
Krustabas
Kristības bija dzimtas gods ar divējādu nozīmi: dot bērnam vārdu un uzņemt viņu par dzimtas locekli.
-Krustabas bija jaundzimušā bērniņa pirmie lielie svētki, kurā viņam tika dots vārds.
-Vārda došana apliecināja bērna uzņemšanu dzimtā.
-Kūmas jeb krustvecāki bija ne vien liecinieki, bet pēc nozīmes bērna dzīvē pielīdzināmi vecākiem, kas atbildēja par bērna nākotni.
-Zvērot pie krusta, kūmas apsola bērniņu sargāt visu dzīvi
-Pādes dīdīšana ir krustabu deja, kuru izpilda kūmas ar pādi rokās. Dīdīšanai ir rituāla nozīme, kuru dejojot pādītei iedīda labu tikumu
-Otrā krustabu dienā kūmas gādā bērnam šūpuli. Blakus praktiskajai šūpuļa nepieciešamībai, šajā darbībā ir arī rituāla iezīmes: pirms vārda iedošanas bērns ir bez kādām tiesībām, bet pēc krustīšanas viņam ar šūpulī likšanu ierāda vietu dzimtas kopībā.
Paražas
Latviešiem krusts jau kopš tālas senatnes ir svētības, aizsardzības un patvēruma zīme. Nosaukums “krustabas” (arī “krustības”) ir saliktenis, kas atvasināts no vārda “krusts”, tāpat kā vārdi “krusttēvs, krustmāte, krustdēls, krustmeita, krustbērns”
Krusts
pāde - krustāmais bērns
dižais kūma jeb vedējs - krusttēvs
dižā kūma, vārda kūma jeb vārda došanas kūma - krustmāte
nesējīša - bērna nesēja, aukle
mazās kūmas jeb sānu kūmas - citi radi
liecinieki jeb krustabnieki - pārējie krustabu viesi
māte un tēvs - krustāmā bērna vecāki
Krustabu dalībnieki
https://www.youtube.com/watch?v=yv2Mo7uIRS0
Noskaties!
Kāzas, vedības, iešana tautiņās
Vedības jeb kāzas ir ceremonija, kuras laikā starp vīrieti un sievieti tiek noslēgta laulība. Ar vedībām tiek iezīmēts jauns posms cilvēka dzīvē, kad no neprecēto kārtas pāriet jaunā – precēto – kārtā. Pirms kāzām vīrieti sauc par līgavaini, sievieti – par līgavu. Pēc kāzām viņi attiecīgi pārtop par vīru un sievu.
Vedības
Kāzas visos laikos pamatā ir bijis priecīgs notikums. Senos laikos tās biežāk svinēja rudenī, kad novākta raža un apdarīti lielie lauku darbi. Dziesmas ir bijušas neatņemama šo godu sastāvdaļa.
Tomēr – ne vienmēr tās ir bijušas līksmas, jo jaunajai sievai nākas šķirties no savas ģimenes, turklāt nav zināms, vai nākotne būs tik gaiša kā cerēts.
- Sievas nolūkošana (parasti ap Jāņiem)
- Līgavas zagšana (gan ar varu, gan brīvprātīgi; jaunākos laikos - kā spēle)
- Līgavas saderēšana jeb pirkšana
Paražas
Kāzu deja
G.Skujas horeogrāfija
Kāzu deja
https://www.youtube.com/watch?v=fDs4Z4nAzJU
Noskaties!
https://www.youtube.com/watch?v=h8h9qTDNRDs&t=153s
Bedības jeb bēres
Bedības
Latvieši miršanu uzskata par dabisku norisi cilvēka dzīvē. No miršanas nebaidās, jo to saprot kā pāreju no dzīves šai saulē uz dzīvi tā sauktajā Viņsaulē, Aizsaulē, Aizmūžā, Debesu valstībā, Paradīzē jeb Veļu valstībā. Tas ir kā turpinājums šai dzīvei.
Bedības jeb bēres ir arī pēdējais mūža gods cilvēkam.
Dievaines
- Dievaines jeb veļu laiks bija vinopietnākais un svētākais laiks visā gadā.
Tas ilga no Miķeļiem līdz Mārtiņiem
- šajā laikā godināja veļu valstībā aizgājušos
-tika rīkots 'veļu mielasts'
Augums - Zemes mātei Mārai
Dvēsele - Dieviņam,
Velis - mirušā gars, kas turpina dzīvi Viņsaulē
Paražas
-bēru viesi tiek aicināti saskaņā ar nelaiķa pēdējo gribu, atteikt nedrīkstēja
-māja pušķota ar egļu skujām
-'trīs saujas smilšu'
- nelaiķim par godu visiem bērēs bija krietni jāēd un jādzer
- mantas dalīšana notiek bēru pēdējā dienā
Analizē tautasdziesmas!
Uz kuriem godiem vai paražām
tās attiecināmas?
Uzdevums
Dziedādama pati rakstu
Lielu rakstu villainīti;
Lai aug mana krustmeitiņa
Lielu rakstu rakstītāja.
###
Neliec mani, māmulīte,
Bez ziediņa šūpulī;
Liec maizīti, liec naudiņu,
Liec gudro padomiņu.
Pie Dieviņa dvēselīte,
Pie Māriņas augumiņš;
Ar Laimiņu tavs mūžiņš
Šai zemē i tai zemē.
###
Dieviņš veda dvēselīti
Appušķotu debesīs.
Te palika miežu lauki,
Te mantiņa, bagātība.
Ar kumeļu ielīgoju
Tautu meitas sētiņā;
Ar valodu pieglaudos
Pie tās meitu māmuliņas
###
Dejat, brāļi, zābakiem,
Lai rīb tautu istabiņa;
Sit, māsiņa, plaukstiņāmi,
Lai skan tavi gredzentiņi.
Spoža zvaigzne notecēja
Pie līgavas namdurvīm:
Tā nebija spoža zvaigzne,
Tā bērniņa dvēselīte
###
Gaiša gaiša uguns deg
Tumšajā kaktiņā;
Tur Laimiņa mūžu raksta
Mazajam bērniņam.