VIDUSLAIKU MŪZIKA

Viduslaiku vēsture aptver ilgu periodu - apmēram 1000 gadus. To iedala divos lielos posmos: agrajos viduslaikos un vēlajos viduslaikos. Agrie viduslaiki sākās 5. - 6. gs., bet aptuvenu robežu starp agrajiem un vēlajiem viduslaikiem iezīmē 12. un 13. gs. mija.

Baznīcas mūzika.

Kristiīgā ticība bija radusies jau Romas impērijas laikā. Pirmie kristieši tika vajāti. Viņi savus dievkalpojumus noturēja paslepus, tādēļ arī mūzika nevarēja būt krāšņa un varena. Jaunās ticības piekritēji atteicās no instrumentu lietojuma dievkalpojumā, jo uzskatīja, ka romiešu laicīgajos sarīkojumos izmantotie mūzikas instrumenti ir apkaunoti.

Līdz pat vēlajiem viduslaikiem dominējošā loma bija garīgajai mūzikai. Iesākumā tie bija tikai vienbalsīgi dziedājumi latīņu valodā (gregoriskie dziedājumi jeb korāļi), ko dievkalpojumu laikā izpildīja profesionāli dziedātāji – solisti vai vīru koris unisonā.

Gregorian Chant-Veni Creator Spiritus

Vēlākajos gadsimtos garīgajā mūzikā ieviesās daudzbalsība. Ap 7. gadsimtu baznīcās sāka izmantot ērģeles. Baznīcās un katedrālēs izmantoja lielās ērģeles, kuras darbināja ar gaisa plēšām, savukārt, nelielās baznīcās, dzīvojamās ēkās un kristīgo svētku laikā izmantoja mazas, pārnēsājamas ērģeles - portatīvus.

Agnus Dei (Lamb of God) Gregorian Chant

Gregoriskie dziedājumi.

Ap mūsu ēras 600. gadu pāvests Gregors Lielais sastādīja antifonāriju - dziesmu krājumu visam baznīcas gadam. Par godu pāvestam Gregoram šie dziedājumi tika nosaukti par gregoriskajiem dziedājumiem jeb gregoriskajiem korāļiem - par gregoriskajiem korāļiem sauc vienbalsīgus a cappela dziedājumus latīņu valodā, ko viduslaikos uzskatīja par "mācīto ļaužu valodu".

Sākotnēji tos dziedāja mūki un klosterskolu zēni. Gregoriskos korāļus izpildīja trejādi: 1) solo; 2) pārmaiņus solists un koris; 3) pārmaiņus divi kori.

Nošu pieraksta vēsture

Gvido di Areco

https://youtu.be/9lyUchq4qA4

Gregoriskie dziedājumi Latvijā.

Gregoriskās dziedāšanas tradīcijas Latvijā kopj un popularizē vokālais ansamblis "Schola Cantorum Riga", kas tika nodibināts 1995. gadā.

Hildegarde fon Bingena (1098-1179)

Vācu mūķene Benediktiāņu klosterī,garīgo dziedājumu un dzeju autore,daudz dabaszīnību un medicīnisko gramatu autore,2012.g. kanonizēta kā svētā.

Viņa ir viena no nozīmīgākajām viduslaiku misticisma pārstāvēm. Viņas daiļrades apskats, kas iezīmē smalka un radoša cilvēka iekšējo pasauli. Dziedājumi, kas “nepakļaujas” vīrieša balsij…

Laicīgā mūzika

Laicīgā mūzika savu uzplaukumu piedzīvoja vēlajos viduslaikos.Radās dažādi galma mūzikas žanri – mednieku un galda dziesmas, balādes, joku dziesmas.

Ar muzicēšanu nodarbojās trubadūri un truvēri, minnezingeri un meistardziedoņi, bardi un skaldi.

Mūzikas instrumenti

Gan trubadūri, gan ceļojošo muzikantu grupas izmantoja viduslaikiem raksturīgos mūzikas instrumentus psaltēriju, monohordu, ģitāru, lautu, šķērsflautu, rebeku, vijoli, rata liru.

Trubadūri

Viduslaiku Provansas dzejnieki-dziedoņi XII-XIV gadsimtā sākumā visbiežāk augstdzīmuši cilvēki. Ir zināmi 460 trubadūru vārdi , t.s. Giljoms IX, Akvitānijas hercogs.Trubadūri dziedāja par bruņinieku mīlestību, zemes priekiem,krusta karagājeni varonību.

Viduslaiku trubadūri

Truvēri

Viduslaiku franču dziedoni un dzejnieki XII-XIII gadsimtā, mūzikas un vārdu autori.Viens no pazīstamiem truvēriem bija Šampaņas Tibo.

Daži truvēri rakstīja savus skaņdarbus pēc pasūtījuma. Sī māksla līdzinājas folklorai.Līdz mūsu dienām saglabājas ap 2000 dzejas tekstu un dziesmu.

Minnezengeri

,,Mīlas dziedonis"- XII-XIV gadsimta bruņinieku līrikas darbu , tā saucama minnezinga , autors un izpilditājs -dziedoņis viduslaiku Austrijā un Vācijā.

Parasti dziesmas bija strofiskās vai bār-formā un tika atskaņotas stīgu instrumentu pavadījumā.

Vikingu dziesma