Introducing
Your new presentation assistant.
Refine, enhance, and tailor your content, source relevant images, and edit visuals quicker than ever before.
Trending searches
Sēra savienojumi
206
Sērs un tā savienojumi
Marta Kursiša, 11.a
Ķīmiskais simbols - S.
Atoma kodola lādiņš ir 16.
Elektronu sadalījums pa čaulām: 2,8,6.
Atommasa - 32.
Elementu periodiskajā sistēmā sērs atrodas III periodā.
Par sēru
Kristāliskais sērs
Ķīmiskās īpašības
Dzelteni rombiski vai adatveida kristāli.
Ja izkausētu sēru ielej aukstā ūdenī, tad iegūst plastisko sēru.
Plastiskais sērs
Plastiskais sērs – brūna, staipīga, gumijai līdzīga masa.
Sastāv no garām sēra Sx molekulām. Pakāpeniski sacietē un pārvēršas rombiskajā sērā.
https://www.youtube.com/watch?v=7A5_ytE51p4
Video "Sēra kausēšana":
Sērskābe H2SO4 ir visvairāk lietotā neorganiskā skābe. Ar ūdeni sērskābe sajaucas jebkurās attiecībās un izdala lielu siltuma daudzumu. Tāpēc, ieliets koncentrētā sērskābē, ūdens uzvārās izšļakstoties.
Atkarībā no reducētāju dabas (aktivitātes, stabilitātes) sērskābes sulfātjona pārvēršanās iespējas raksturo šāda pārvērtību virkne:
Sērskābe
Koncentrēta sērskābe
Ar koncentrētu sērskābi oksidē kālija jodīdu, izdalot sērūdeņradi.
Koncentrēta sērskābe spēj oksidēt visus metālus, izņemot sudrabu, zeltu un platīna saimes metālus, lielākoties izdalot sēra(IV) oksīdu.
Sērskābe (H2SO4)
- Naftas produktu attīrīšana
- Minerālmēslojuma ieguve
- Krāsvielu ražošana
- Elektrolīts akumulatoros
- Polimēru rūpniecībā
Izmantošana
Sēra(IV) oksīds
Sēra(IV) oksīds SO2 nonāk atmosfērā, ja dedzina no sēra savienojumiem neattīrītu degvielu:
- akmeņogles,
- sērūdeņradi saturošu dabasgāzi,
- dīzeļdegvielu,
- šķidro kurināmo mazutu
- ar olbaltumvielām bagātu kūdru.
Gaisa skābekļa un ultravioletā starojuma ietekmē veidojas sēra(VI) oksīds, kas reaģē ar ūdens tvaiku, veidojot sērskābi.
Atmosfēras piesārņojums ar SO2 izraisa skābā lietus veidošanos un elpošanas orgānu iekaisumu.
Laboratorijā SO2 iegūst, ja iedarbojas ar sērskābi uz nātrija sulfītu Na2SO3.
Ja sēra(IV) oksīdu ievada bromūdenī, tad dzeltenais šķīdums kļūst bezkrāsains, turpretim sērūdeņraža šķīdumu ūdenī sēra(IV) oksīds saduļķo, jo rodas sērs.
Sērūdeņradis H2S nelielos daudzumos sastopams gaisā, jo tas nepārtraukti veidojas organisko vielu pūšanas procesos.
Tas izdalās arī vulkānu izvirdumos, to satur dabasgāze un daudzu minerālavotu - sēravotu - ūdeņi.
Sērūdeņradis
Ķīmiskās īpašības
Purvainā, trūdošā vidē izdalās metāns CH4, kas īpašu sulfātreducējošo bakteriju klātbūtnē reducē ģipša sulfātjonus līdz sulfīdjoniem, veidojot kalcija sulfīdu. Kalcija sulfīds skābā vidē veido sērūdeņradi, bet oglekļa(IV) oksīda klātbūtnē pats pārvēršanas par kalcija karbonātu.
Sērūdeņradis ir bezkrāsaina, indīga (nelielās koncentrācijās minerālūdeņos ārstnieciska, jo pazemina asinsspiedienu) gāze ar nepatīkamu pūstoša olbaltuma smaku.
Sērūdeņradis ir spēcīgs reducētājs, jo, pat saskaroties ar gaisa skābekli, tas oksidējas līdz sēram.
Sērūdeņraža klātbūtne atmosfērā izraisa sudraba priekšmetu un eļļas gleznu nomelnēšanu jeb apsūbēšanu.
Paldies par uzmanību!