Latvijas nacionālie simboli

Baltā cielava

Nacionālais putns

Baltā cielava (Motacilla alba) ir Latvijas nacionālais putns, bet kāpēc tieši baltā cielava? Japānā, Tokijā 1960. gadā notika Starptautiskās putnu aizsardzības padomes konference. Lai vērstu lielāku uzmanību dabas aizsardzībai, Tokija valstīm iedrošināja izvēlēties nacionālo putnu.

Daudzas valstis jau bija izvēlējušās daudzus Latvijā labi pazīstamos putnus, piemēram, kā balto stārķi. Tāpēc, Latvijas Dabas, pieminekļu aizsardzības biedrības un ornitologi 1965. gadā nolēma par Latvijas nacionālo putnu atzīt putnu, kuru katrs latvietis ir redzējis. Baltā cielava vienmēr uzturas atklātās teritorijās, kā lauku sētās, ciematos un pat lielās pilsētās.

Šo lēmumu Starptautiskajā putnu aizsardzības padomē apstiprināja tikai 1969. gadā. Un tā baltā cielava kļuva par mūsu lepnumu.

Divpunktu mārīte

Nacionālais kukainis

Divpunktu mārīti ir Latvijas nacionālais kukainis. Mārīti, kā Latvijas simbolu 1991. gadā ieteica Latvijas Entomoloģijas biedrība. Mārīte ir arī viens no iemīļotākajiem bērnu stāstu un dzejoļu varoņiem.

Divpuntu mārīte ir plaši pazīstama Latvijā sava izskata dēļ. Tā ir arī viena no visbiežāk sastopamajām mārīšu dzimtas vabolēm mūsu valstī. Latvijā ir zināmas 62 mārīšu sugas.

Latviskais nosaukums- mārīte ir sinonīms latviešu dievībai Mārai. Tiek arī uzskatīts, ka Mārītes vārds ir aizgūts no senlatviešu dievības Māras. Māra tā pat kā mārīte sevī iemieso zemes spēku. Mārīte ir arī populārs meitenes vārds Latvijā.

Šo vaboli mēdz arī uzskatīt par dārznieka palīgu, jo mārītes iznīcina augu kaitēkļus. Mārīte tiek uzskatīta arī par veiksmes simbolu.

Parastā pīpene

Latvijas Nacionālais zieds ir parastā pīpene jeb margrietiņa. Pīpeni par nacionālo puķi atklātā balsojumā, 1994. gadā izraudzījās Botāniķu biedrība. Margrietiņu arī dēvē par mīlas ziedu.

Pīpenes ziedi ir dekoratīvi, un tiem piemīt simboliska nozīme. Par auga popularitāti liecina tas, ka augam ir ļoti daudz tautas nosaukumu. Tie bieži ir populārāki nekā sugas oficiālie nosaukumi. Latvijas novados pīpenei ir sastopami visdažādākie nosaukumi, kā grietiņa, govmīža, baltpuķe, babene, asinslapas un mārīte.

Viena no Latvijas, pat Eiropas populārākajām tradīcijām ir zīlēt margrietiņas ziedos. No zieda atraujot to mēlziedus un skaitot “mīl, nemīl”.

Šo ziedu izmanto tautas medicīnā un tās neatvērušos pumpurus var marinēt un izmantot kā kaperus. Tā pat, no pīpenes var iegūt dabīgo krāsvielu ar kuru var krāsot dziju.

Nacionālais zieds

Ozols

Nacionālais koks

Ozols latviešu folklorā simbolizē vīrieša tēlu.

Latvijā ozolu sauc gan par Dieva koku, gan par Pasaules koku, par Pērkontēva mājokli un par kulta koku. Latviešu pagāniskajā reliģijā ozolam esot bijis dievišķs statuss. Dažviet Latvijā šie svētie ozoli ir saglabājušies līdz šai dienai. Ozols tiek bieži pieminēts arī mūsu tautas dziesmās.

Liela daļa dižozoli ir valsts aizsardzībā. Tie ir īpaši dabas pieminekļi, un tos latvieši aizsargā kā nacionālo bagātību ozols skaitās dižākais Latvijas koks. No ozola zīlēm gatavo kafiju un mizas izmanto tautas medicīnā. Turklāt, ozollapas izmanto Jāņu vainagos pat, ozols kā varenības un spēka simbols ir attēlots gan Latvijas ģerbonī, gan dažādu organizāciju karogos un uz naudas zīmēm. Ar devīzi- “Ozolu vainagu apkārt Latvijai” 1996. gadā tika uzsākta Latvijas valsts robežas apstādīšana ar šiem dižajiem kokiem.

Dzintars

Nacionālais minerāls

Dzintars kļuvis par Latvijas nacionālo minerālu latviskās dzīvesziņas un Latvijas ģeogrāfiskā novietojuma dēļ.

Cilvēki visā pasualē dzintaru pazīst vismaz 3000 gadu. Latvijas teritorijā dzintaru apstrādā jau vairāk nekā 6000 gadu. Pateicoties tirdzniecības attīstībai dzintars kļuva par Baltijas jūras reģiona atpazīstamības zīmi. Latvija tiek dēvē par Dzintarzemi un Baltijas jūru sauc par Dzinatrjūru.

Dzinatru arī dēvē par Saules akmeni, dzītaru, un zītaru. Turklāt, Senie grieķi to dēvēja par elektronu- “saules matēriju”.

Laigan adzintars nav dārgakmens, daudzu tautu cilvēki to ir iecienīja visos laikos. Dzintaram ir spēcīga maģiskā un simboliskā nozīme. Latvieši agrāk šo minerālu iestrādāja saktās, audumos. Un līdz šai dienai mēs dzirdam tā vārdu latviešu dziesmu tekstos.

Šodien dzintaru izmanto tekstilmākslā, suvenīru gatavošanā, rotaslietās un medicīnā.