Opera

Muzikālās drāmas veids. Operas pamatā ir vārdu, skatuves darbības un mūzikas sintēze. Mūzika operā kļūst par galveno darbības nesēju un virzītājspēku

Operas rašanās Itālijā 16.-17.gadsimta mijā bija sagatavota ar renesanses teātra formam, kurās mūzikai bija ierādīta nozīmīga vieta, kā arī plašā attīstība tajā pašā laikmetā solo dziedāšana ar instrumentālo pavadījumu.

Operas pirmsākumi meklējami taut...

Operas iestudējuma svarīgākais, neatņemamais elements ir dziedāšana, kas sniedz bagātīgu cilvēka pārdzīvojumu klāstu vissmalkākajās nokrāsās.

Operā tiek izmanti dažādi mūzikas žanri – dziesma, deja, maršs.

Pirmās operas (tolaik tās sauca par muzikālajām drāmām - dram...

Pirmās operas (tolaik tās sauca par muzikālajām drāmām - dramma per musica) radā XVI - XVII gs. mijā Florencē

Komponists, dziedātājs un ērģelnieks J. Peri un dzejnieks O. Pinučīni - radīja mūzikas vēsturē pirmo operu - "Dafne" (1597/98)

Dzimusi aristokrātiska salona gaisotnē, оpera ar laiku demokratizējas un kļūst pieejama plašākai iedzīvotāju daļai. Venēcijā 1637. gadā pirmā publika Operas teātris

Līdzās mitoloģiskajiem sižetiem parādās vēsturiskas tēmas.

Vokālās partijas kļūst melodiskas, iegūst bel canto iezīmes, parādās neatkarīgas ariose tipa solo epizodes.

Neapoles skolā veidojās ārijas forma, tika noteikta skaidra robeža starp āriju un rečitatīvu, kā arī noteiktas operas dažādo elementu dramatiskās funkcijas kopumā. Harmoniskā un pilnīg;a opera- seriā ("nopietna opera") tika izstrādātā uz mitoloģiska vai vēsturiski varonīga sižeta.

Taču ar laiku šīs Operas dramatiskais saturs arvien vairāk atkāpās otrajā plānā, un tas pārtapa izklaidējošā "koncertā kostīmos", pilnībā pakļaujoties virtuozo dziedātāju iegribām.

Jau 17. gadsimta vidū itāļu opera izplatījās vairākās Eiropas valstīs.

Anglijā Henrija Pērsela opera Didona un Enejs ( 1680), Francijā- Ž.B. Lulli, Ž. F.Ramo.

30. gados. 18. gs. Itālijā radās jauns žanrs - opera buffa, kas attīstījās no komiskiem intermēdijām, kuras bija ierasts izpildīt starp operas seria darbībām. Par pirmo šī žanra piemēru parasti tiek uzskatītas G. V. Pergolēzi intermēdijas "Kalpone"

18. gadsimta pēdējā trešdaļā radās krievu komiskā Opera, kas pamatojas uz sižetiem no ikdienas dzīves.( Jevgenijs Fomins, Vasilijs Paškevičs).

Operas attīstības virsotne 18. gs. bija Mocarta daiļrade.

Figaro kāzās (1786) itāļu buffa operas formās atklājas dziļš un krasi mūsdienīgs reālistisks saturs,

"Donā Žuanā" (1787) komēdija apvienota ar augstu traģēdiju (dramma giocosa - "jautra drāma", "Burvju flauta" pasakainā formā izteikti augstie morāles ideāli – laipnība, draudzība, jūtu nelokāmība.

Lielā franču revolūcija deva jaunu impulsu operas attīstībai. 18. gadsimta beigās Francijā radās "glābšanas operas" žanrs,

kurā briesmas tika pārvarētas, pateicoties varoņu drosmei, drosmei un bezbailībai. ( Bethovens ,, Fidelio" )

19. gadsimtā pastāv skaidra dažādu nacionālo operas skolu diferenciācija.

Mākslā veidojas jauns virziens - romantisms, kas kultivēja pastiprinātu interesi par nacionālajām dzīves formām un visu, kurā izpaudās "tautu gars".

Romantiskajai operai raksturīgi sižeti no tautas pasakām, leģendām un tradīcijām vai no valsts vēsturiskās pagātnes, krāsaini atainoti dzīves un dabas attēli, savijoties reālā un fantastiskā.

Jaunā iezīmes skaidri izpaudās Dž. Rosīni, kura daiļrade izauga no 18. gadsimta itāļu operas kultūras. ( Opera ,, Seviljas bārddzinis")

Kas ietilpst operā?

poēzija,

mūzika,

tēlotāja māksla,

Par angļu nacionālās operas radītāju kļuva H. Persels "Dinona un Enejs" (1689).

Spānijā XVII gs. plašu izplatību guva savdabīgs operas veids - sarsuela.

Sarsuela

Franču līriskā opera

XIX gs. mūzikas mākslā norisinājās lielas pārvērtības. Francijā radās ārēji efektīvas, bet akadēmiskas operas tips (G. Spontīni). Salīdzinājumā ar to spilgtāka bija komiskā opera buffaopera buffa.

XIX gs. otrajā pusē iniciatīvu pārņēma DŽ. Verdi daiļrade, kas izauga itāļu tautas atbrīvošanās cīņu laikā ("Nebukadnecars, 1847; "Ernanī", 1844). Dziļi reālistisks saturs iezīmējās vēlākajās operās ("Makbets", 1847; "Rigoleto", 1851; "Traviata, 1853),

XIX gs. otrajā pusē iniciatīvu pārņēma DŽ. Verdi daiļra...

Bufoperas rašanās avoti bija XVII gs. Romas skolas komiskās operas un commedia dell'arte izrādes, liriskās intermēdijas, kas tika iestarpinātas starp opera seria cēlieniem.

Bufoperas rašanās avoti bija XVII gs. Romas skol...

Stabilu šīs operas kompozīcijas tipu izstrādāja libretisti dzejnieki A. Ceno un P. Metastazio; vārda un mūzikas funkcijas te bija skaidri nodalītas

Stabilu šīs operas kompozīcijas tipu izstrādā...