Senie augi un dzīvnieki

Senie augi un dzīvnieki

Paldies par uzmanību!

Izmantotie materiāli

Autors: Oskars Ivulāns

google.lv

vikipedia.org

spoki.tvnet.lv

Ķirzakas

Argentavis magnificens

Ķirzakas ir diskutabla zvīņrāpuļu kārtas apakškārta,

kuru jaunākajās sistemātikās vairs nelieto.

Pavisam zināmas ir vairāk nekā 5700 ķirzaku sugas.

Argentavis magnificens, jeb vienkārši gigantiskais monstru putns- lielākais putns kāds vien bijis (nerunājot par spārnotajiem dinozauriem) Tas svēra 110kg un spārnu platums bija ~ 8 metri. Tie izmira

pirms sešiem miljoniem gadu.

Krokodili

Krokodili ir lieli ūdenī dzīvojoši rāpuļi, kas dzīvo Āfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Austrālijā. Par krokodiliem uzskata vai nu tikai Crocodylidae dzimtas rāpuļus, vai arī visus Crocodilia kārtas pārstāvjus.

Medūzas

Taurs

Medūzas ir dzēlējzarndobumaiņu apakštips, kas apvieno 4 klases: hidrozojus ar 3000 - 3500 sugām, kubomedūzas ar apmēram 20 sugām, scifozojus ar vairāk kā 200 sugām un stauromedūzas ar apmēram 50 sugām. Medūzas ir sastopamas visos pasaules okeānos.

Taurs ir liela auguma dobradžu dzimtas savvaļas vērsis, kas izmira 17. gadsimta sākumā. Taurs kādreiz bija plaši izplatīts un apdzīvoja ne tikai Eiropas pļavas un mežus, bet arī lielāko daļu Āzijas un Ziemeļāfrikas.

Brontozaurs

Stegozauri

Brontozurs bija lielais dinozaurs, zālēdājs ar

masīvu ķermeni, garu kaklu un mazu galvu.

Bruņzivis

Stegozauri ir izmirusi dinozauru ģints, kura dzīvoja

juras laikmetā Ziemeļamerikā. Stegozauri bija

zālēdāji, bet lielais, masīvais ķermenis, pēc zinātnieku

domām bija paredzēts aizsardzībai un izmantots

termoregulācijā.

Bruņzivis ir izmirušu žokļaiņu klase. Bruņzivis dzīvojušas

paleozoja ēra sākot no silūra perioda, tai skaitā arī Latvijas

teritorijā.

Milzu bruņzivs

rekonstrukja

Trilobīti

Mamuts

Primāti

Trilobīti ir izmiruša posmkāju

apakštipa Trilobitveidīgie vienīgā

klase, kas pazīstami no

paleozoja ēras nogulumiem

Mamuti ir izmirusi ziloņu dzimtas ģints. Tie dzīvoja Pliocēna laikmetā no 4,8 miljoniem gadu p.m.ē līdz 4500 miljoniem gadu p.m.ē. Pieaugušu mamutu skausta augums svārstījās no 3 - 3,7 metriem, bet masa no 5,5 - 7,3 tonnām.

Primāti ir viena no zīdītāju klases kārtām. Pie primātiem pieder visas puspērtiķu, pērtiķu, cilvēkveidīgo pērtiķu sugas. Primātu sugu priekšteči mājoja tropisko mežu kokos un joprojām lielākā daļa sugu mājo kokos vai daļēji kokos.

Tiranozauri

Tiranozauri ir dinozauru kārtas izmirusi

ģints kuru pārstāv pazīstama suga

karaliskais tiranozaurs. Tiranozaurs

sasniedza 13 metru garumu un daudzus

gadus tika uzskatīts par lielāko gaļēdāju

dinozauru.

Augi

Arheopterisks

Pleziozaurs

Arheopterisks dzīvoja pirms 150 miljoniem gadu un ir vissenākais dzīvnieks, kas atgādina mūsdienu putnus.

Šī putna fosīlijas liecina, ka viņa ķermeni klāja spalvas,

bet garās pakaļkājas atgādināja putnu kājas.

Zobenzobu kaķis

Pleziozaurs ir ūdens dinozaurs. Daudzi domā, ka

tas varētu būt Lohnesa briesmonis. Pleziozaurs

pārtika pārsvarā no garnelēm un citām ne tik lielām zivīm.

Zobenzobu kaķis, ko bieži vien nepareizi dēvē par zobenzobu tīģeri dzīvoja pirms 42 miljoniem gadu, bet izmira pirms aptuveni 11 tūkstošiem gadu.

Tāpat kā dzīvnieki augi nemaz tik daudz

nav saglabājušies līdz mūsdienām,bet ir

daži tādi eksemplāri kā piemēram ginks.

Dzīvnieki

Kosas

Senajos laikos bija ļoti

daudz dzīvnieku kuri reti

sastopami mūsdienās, jo gandrīz visi no viņiem ir izmiruši.

Staipekņi

Kosu klasi pārstāv viena kārta, viena dzimta un viena ģints. Pasaulē pazīstamas 16 sugas un 19 hibrīdsugas

Gigantiskās kosas

Staipekņu klases augi, staipekņi, ir sporaugu staipekņu nodalījuma augi. Mūsdienu staipekņi ir gan staipekņu dzimtas , gan apdziru dzimtas augi, kas pieder staipekņu kārtai. Staipekņu klasē ir arī viena aizvēsturiska, izmirusi kārta Drepanophycales.

Gigantiskās kosas auga karbona periodā. Tās

bija līdzīgas kokiem.

Kokveida papardes

Ginki

Kuksonija

Paparžaugu nodalījums mērenajā joslā pārstāvēts vienīgi ar lakstaugiem, tropu joslā — arī ar kokveida papardēm. Latvijā bieži sastopama paparžu suga ir parastā paparde jeb ērgļpaparde. Tās tāpat kāgigantiskās kosas auga karbona periodā.

Ginki ir ginku klases augi. Tā pārstāvji ir zināmi jau

no perma perioda sākuma.Vienīgais mūsdienu reliktais pārstāvis ir Divdaivu ginks. Ginks ir divmāju koks. Tā vīrišķie un sievišķie reproduktīvie orgāni veidojas uz dažādiem kokiem.

Kuksonija ir silūra perioda augs. tas aug uz sauszemes un ir salīdzinoši neliels- apmēram

dažus centimetrus augsts.