Introducing
Your new presentation assistant.
Refine, enhance, and tailor your content, source relevant images, and edit visuals quicker than ever before.
Trending searches
Savukārt, laicīgajā mūzikā, kura savu uzplaukumu piedzīvoja vēlajos viduslaikos, darbojās trubadūri (saukti arī par menestreliem, truvēriem u.c.) un ceļojošu muzikantu grupas. Radās dažādi galma mūzikas žanri – mednieku un galda dziesmas, balādes, joku dziesmas. Trubadūri bija galvenokārt sabiedrības priviliģēto kārtu pārstāvji, kuri ar savām dziesmām par mīlu un bruņinieku varoņdarbiem uzstājās tādiem pašiem dižciltīgajiem, savukārt ceļojošo muzikantu grupas priecēja vienkāršos ļaudis. Gan trubadūri, gan ceļojošo muzikantu grupas izmantoja viduslaikiem raksturīgos mūzikas instrumentus psaltēriju, monohordu, ģitāru, lautu, šķērsflautu, rebeku, vijoli, rata liru u.c.
Viens no piemēriem kur ir dzirdami gregoriskie dziedājumi.
Ap mūsu ēras 600. gadu pāvests Gregors Lielais sastādīja antifonāriju - dziesmu krājumu visam baznīcas gadam. Par godu pāvestam Gregoram šie dziedājumi tika nosaukti par gregoriskajiem dziedājumiem jeb gregoriskajiem korāļiem - par gregoriskajiem korāļiem sauc vienbalsīgus a cappela dziedājumus latīņu valodā, ko viduslaikos uzskatīja par "mācīto ļaužu valodu". Sākotnēji tos dziedāja mūki un klosterskolu zēni. Gregoriskos korāļus izpildīja trejādi: 1) solo; 2) pārmaiņus solists un koris; 3) pārmaiņus divi kori.
Gregoriskie dziedājumi Latvijā.
Gregoriskās dziedāšanas tradīcijas Latvijā kopj un popularizē vokālais ansamblis "Schola Cantorum Riga", kas tika nodibināts 1995. gadā.
Kristīgā ticība bija radusies jau Romas impērijas laikā. Pirmie kristieši tika vajāti. Viņi savus dievkalpojumus noturēja paslepus, tādēļ arī mūzika nevarēja būt krāšņa un varena. Jaunās ticības piekritēji atteicās no instrumentu lietojuma dievkalpojumā, jo uzskatīja, ka romiešu laicīgajos sarīkojumos izmantotie mūzikas instrumenti ir apkaunoti.
Līdz pat vēlajiem viduslaikiem dominējošā loma bija garīgajai mūzikai. Iesākumā tie bija tikai vienbalsīgi dziedājumi latīņu valodā (gregoriskie dziedājumi jeb korāļi), ko dievkalpojumu laikā izpildīja profesionāli dziedātāji – solisti vai vīru koris unisonā. Vēlākajos gadsimtos garīgajā mūzikā ieviesās daudzbalsība. Ap desmito gadsimtu baznīcās sāka izmantot ērģeles. Baznīcās un katedrālēs izmantoja lielās ērģeles, kuras darbināja ar gaisa plēšām, savukārt, nelielās baznīcās, dzīvojamās ēkās un kristīgo svētku laikā izmantoja mazas, pārnēsājamas ērģeles - portatīvus.
Viduslaiku vēsture aptver ilgu periodu - apmēram 1000 gadus. To iedala divos lielos posmos: agrajos viduslaikos un vēlajos viduslaikos. Agrie viduslaiki sākās 5. - 6. gs., bet aptuvenu robežu starp agrajiem un vēlajiem viduslaikiem iezīmē 12. un 13. gs. mija.