Loading presentation...

Present Remotely

Send the link below via email or IM

Copy

Present to your audience

Start remote presentation

  • Invited audience members will follow you as you navigate and present
  • People invited to a presentation do not need a Prezi account
  • This link expires 10 minutes after you close the presentation
  • A maximum of 30 users can follow your presentation
  • Learn more about this feature in our knowledge base article

Do you really want to delete this prezi?

Neither you, nor the coeditors you shared it with will be able to recover it again.

DeleteCancel

Make your likes visible on Facebook?

Connect your Facebook account to Prezi and let your likes appear on your timeline.
You can change this under Settings & Account at any time.

No, thanks

Psiholoģijas vēstures laika lenta

No description
by

Darja Milova

on 5 September 2016

Comments (0)

Please log in to add your comment.

Report abuse

Transcript of Psiholoģijas vēstures laika lenta

Džordžs A. Millers (1920-2012)

psiholingvistikas pētījumi;
1960. g. - Kognitīvo petījumu centrs (kopā ar Dž. Bruneru)
valodas, atmiņas, uztveres un jēdzienu veidošanās izpēte;
1956 “The magical number seven, plus or minus two: Some limits on our capacity for processing information”
Psiholoģijas vēstures laika lenta
Džons B. Vatsons (Watson)
(1878-1958)
Geštaltpsiholoģija
Makss Vertheimers
(1880-1947)
Kognitīvā psiholoģija
Psihoanalīze un neofreidisms
Zigmunds Freids
1850
1860
1870
1880
1890
1900
1910
1920
1930
Biheviorisms
1940
1950
1960
1970
1980
1990
2000
2010
2020
1840
1830
1820
1800
1790
Charles Darwin
(1809-1882)
Francis Galton
(1822-1911)
Eigenika
Intelekts ir saistīts ar sensorām spējām.
Funkcionālisms
Herbert Spencer
(1820-1903)
Sociālais darvīnisms
Fizioloģijas pētījumi
Eksperimentālā psiholoģija
Vilhelms Vundts
(1832-1920)
Hermanis Ebbinghaus
(1850-1909)
Georgs Mullers
(1850-1934)
Francis Brentano
(1838-1917)
Osvalds Kilpe (Külpe)
(1862-1915)
Edvards Tičeners
(1867-1927)
Evolūcijas teorijas
Viljams Džeimss
(1842-1910)
1780
1770
1760
1750
1740
1730
1720
1710
1700
1690
1680
1650
1640
1630
1730
1620
1610
1600
//
Viduslaiki
5.-13. gadsimts
//
Antīkā pasaule
Demokrīts (5. gs. p.m.ē)
Heraklīts (6. gs.p.m.ē)
Sokrāts (5 gs. p. m. ē)
Platons (5. gs. p.m.ē)
Aristotelis (4. gs. p.m.ē)
6.-5. gs. p.m.ē
5.-13. gadsimts – “tumšie laiki”
Liela ietekme reliģijai;
Atbildes par pasaules uzbūvi meklējamas reliģijā – zinātne reliģijas ietvaros;
Alķīmija, astroloģija, mistika;
Atšķirīgi pasaules redzējumi nevar pastāvēt.
Sākot ar 13. gadsimtu – zinātnes un reliģijas pakāpeniska atdalīšanās;
Apgaismības laikmets
Psiholoģija kopš formālās dibināšanas
Humānistiskā psiholoģija
Īzaks Ņūtons (1642 –1726)
Renē Dekarts (1596-1650)
Ogists Konts (1798-1857)
Džons Loks 1632-1704
Džordžs Bērklijs (1685-1753)
Deivids Hjūms (1711–1776)
Deivids Hārtlijs (1705–1757)
Džeimss Mills (1773–1836)
Džons Stjuarts Mills (1806–1873)
Alfreds Ādlers
Karls Jungs
Ēriks Fromms
Kārena Hornija
Ēriks Ēriksons
Melānija Klaina,
Džons Bolbijs,
Margareta Mālere
Volvgangs Kēlers (Köhler)
(1887-1967)
Kurts Kofka
(1887-1941)
Kurts Levins (Lewin)
(1890-1947)
Klarks L. Halls
(1884-1952)
Edvards Č.Tolmens (Tolman)
(1886-1959)
Buruhs Frederiks Skinners
(1904-1990)
Karls Rodžerss (Rogers)
(1902-1987)
Abrahams Maslovs (Maslow)
(1908-1970)
Avrams Noams Čomskis (Chomsky)
(1928)

1959 - Uzbrukums “Verbālajai uzvedībai” – kritika Skinera izpratnei par valodu
Biheivioristu pieeja nevar izskaidrot valodas radošumu un elastību. Gramatika ļauj radīt jaunus teikumus.
Biheivioristi mēģina saprast/skaidrot tikai runu un dzirdi, bet ignorē iekšējo procesus, kas tās regulē.
1957 - "Sintaktiskās struktūras” (Syntactic Structures)
Valoda ir sistēma, kurā valda universāli gramatikas likumi
Valoda – spēja patvaļīgi manipulēt ar abstrakto - atšķir cilvēkus no dzīvniekiem
Bērniem ir iedzimts mehānisms, kas ļauj apgūt dzimto valodu

Žans Piažē
(1896 – 1980)
Ģenētiskā epistemioloģija
– bērna izziņas psiholoģiskā
attīstība
0-2 gadi – kustība un sajūtas, mācās objektu pastāvīgumu
2-7 gadi – simboliskās domāšanas attīstība
7-11 gadi – domā loģiski par konkrēto
11< - abstraktā domāšana
Džeroms Bruners
(1915 - )
aktīvās uztveres pētījumi
Alans M.Tjurings (Turing) (1912-1954 ) - Datoru "tēvs"
H.Saimons (Simon) (1916-2001)
"General problem solver"
Ulriks Naisers (Neisser)
(1928-2012)


1967. g. - “Kognitīvā psiholoģija” (Cognitive Psychology)
“Input” – stimuli apkārtējā vidē
Sensorie dati jeb informācija tiek apstrādāta, pārveidota, reducēta, lai vēlāk varētu būt izmantota problēmu risināšanai un lēmumu pieņemšanai
Atmiņas pētījumi
atmiņas tiek pārstrukturētas, tāpēc ir neprecīzas
emocionālākas atmiņas ir precīzākas

Džons Djūijs (Dewy) (1859-1952)
Mehānicisms
Determinisms
– katrs notikums ir senāku notikumu radīts.
Redukcionisms
– mehānismu var saprast to sadalot līdz pamatsastāvdaļām.

Zinātņu atklājumu ietekme uz sadzīvi
Elektrība – telegrāfs, apgaismojums
Ķīmija – apģērba krāsas, papīra ražošana
Vilciens – iespēja ātrāk pārvietoties, kontakts ar svešiniekiem
Fabrikas – cilvēku centralizācija, urbanizācija
Veikali – ekonomiskā perspektīva
Lasīšana – grāmatas, populārā zinātne
Zinātnes glorificēšana, pozitīvisma kustība
Dabaszinātņu atklājumu pienesums
psiholoģijas attīstībai 19.gadsimtā
Evolūcijas teorija
Smadzeņu un nervu sistēmas izpēte
Dabaszinātņu metodes psihes izpētei
Mentālā hronometrija
Psihofizika
Mentālā testēšana
Alfrēds Binē
(1857-1911)
Novērojumi
Sugas pārstāvju
atšķirības dažādos
vides apstākļos
Dažādas īpašības
piedzīvo variāciju,
bet tikai dažas
pārmantojas
nākamajā paaudzē
Cīņa par barības krājumiem (vēlākajā variantā – arī par iespēju vairoties)
Daba rada dažādas formas – pazīmes, kas nepalīdz izdzīvot, netiek pārmantotas
Katra suga pielāgojas specifiskai videi
Teorijas “kritiskie punkti”
Trūkst pamatojuma – kā notiek pārmantojamība (G.Mendeļa publikācija tikai 1865)
Plaši atzīta tiek tikai 20.gs.30.gados līdz ar ģēnētikas attīstību
Darvina teorijas iespaids
Mentālā testēšana
Mentālā hronometrija
Cilvēku reakcijas ātrums atšķiras
Reakcijas ātrums mainās dažādos laikos un situācijās
Fr.Donderss
Vienkāršais reakcijas laiks
Saliktais reakcijas laiks

Hermanis fon Helmholcs (1821-1894)
Nervu impulsu ātrums
Krāsu redze – nervu šķiedras radzenē uztver sarkano, zaļo un zilo krāsu
Telpas uztvere – akomodācijas reflekss
Dzirdes pētījumi - rezonanse
Gustavs Fehners (1801-1887)
Absolūtais slieksnis – vismazākais kairinājums, kas izraisa sajūtu
Diferencētais slieksnis – vismazākā izmaiņa kairinājumā, kas rada atšķirības sajūtās
S = c log R (S - sajūta, R – stimuls, c – empīriski nosakāma konstante katrai sajūtai)
Ernsts Vēbers (1795-1878)
divu punktu sajūtu slieksnis
Mazākā sajūtamā atšķirība starp divām svara sajūtām – 1/40 daļa no objekta svara
Intelekta pētījumi
Fokuss uz komplicētiem procesiem - domāšana un iztēle (ne reakcijas laiks vai sensors jūtīgums)
Vispārējās izglītības sistēmas pasūtījums – instruments, lai identificētu bērnus ar garīgās attīstības traucējumiem (30 problēmas)
Uzdevumi, ko spēj atrisināt vairums tā paša vecuma bērnu (ja spēj atrisināt 1:1 jeb IQ 100)
Iznīcināšanas metode - iznīcinam smadzenes daļu, novērojam izmaiņas uzvedībā
putni ar iznīcinātu vestibulāro aparātu
Klīniskā metode - meklējam bojājumus smadzenēs pēc pacienta nāves
Elektriskās stimulācijas metode - iedarbojamies ar vāju strāvu uz smadzeņu garozu, novērojam motorās reakcijas
Žans Pjērs Flourenss (1794-1867)
un Maršals Holls (1790-1857)
Pols Brokā (1824-1880)
Noteiktas smadzeņu zonas atbild par noteiktu funkciju
Gustavs Fričs (1838 – 1927) un Eduards Hitcigs (1839-1907)
Kopīgs atklājums 1870. gadā
Smadzeņu zonu elektrostimulācija rada motoras (kustību) reakcijas
Luidži Galvani – 1783 atklāj bio-elektriskumu – organismā nervu impulsam ir elektriska impulsa daba
Aizvieto agrākās teorijas par gaisu vai šķidrumu kā impulsa nesēju
galvanisms – organisko audu spēja vadīt elektrību
Fehnera – Vēbera likums
Lai sajūtu intensitāte pieaugtu
aritmētiskā progresijā, stimula
intensitātei jāpieaug ģeometriskā
intensitātē.
refleksu teorija
dvēseles un ķermeņa sastība
iegūtas un iedzimtas idejas

visas idejas nāk no pieredzes
primāras
(pastāv ārpus cilvēka uztveres) un
sekundāras
īpašības (pastāv tikai, ja tās kāds uztver)
vienkāršas
(pamatelementi) un
sarežģītas
idejas (sarežģītākas zināšanas) [
kāds ir zināšanu veidošanās process]
visas idejas ir
sekundāras
- mums nav objektīvu zināšanu par pasauli
Iespaidi (sajūtas un uztvere) un idejas (iztēle)
Asociāciju veidi
(līdzības, tuvuma, cēlonības)
Vibrāciju teorija
[kā no fizioloģiskā viedokļa veidojas zināšanas]
nevaram darboties spontāni -
prāts tikai reaģē uz stimulāciju
lai saprastu prātu - jāatklāj tā
pamatelementi
prāts ir aktīvs
"mentālā ķīmija"
Pozītivisms

Pētījumu sfēras
Sensorie sliekšņi
Jūtīguma mērījumi
Psihofizikas metodes
Vidējās kļūdas metode
Pastāvīgā stimula metode
Sliekšņa noteikšanas metode
Smadzeņu izpētes metodes
Psihofizika
– mācība par to kā objektīvi fizikāli stimuli ir
saistīti ar subjektīvo sensoro uztveri
Francis J.Galls (1758-1828)
Smadzenes ir psihes orgāns
Katra spēja ir iedzimta un saistīta ar noteiktu orgānu, kas nodrošina tās funkciju
Labi attīstīta mentālā spēja =labi attīstīts apvidus smadzenēs, kas atbild par attiecīgo funkciju
Metode – galvaskausu izpēte
Pēta individuālās atšķirības
Divi attīstības scenāriji -
Pseidozinātne – frenoloģija
Eksperimentālā psiholoģija
Medicīnas studijas, PhD fizioloģijā
1857-1864 strādā par laborantu pie H. Helmholca
1873 - Fizioloģiskās psiholoģijas pamati
--Eksperimentālā psiholoģija
1874 - Leipzigas Universitāte
1879 -
Psiholoģijas laboratorija
- psiholoģijas "dzimšanas diena"
1881 - "Filozofijas mācības" -> 1906 "Psiholoģijas mācības"
~1900 “Völkerpsychologie”
Fizioloģiskā psiholoģija
izpētes priekšmets - "apziņa"
apziņa aktīvi organizē savu struktūru
lai saprastu apziņu - jāapraksta visi tās pamatelementi;
vienkāršakus psihiskus procesus (uztveri un sajūtas) jāpēta laboratorijā eksperimentāli;
augstākie psihiskie procesi (atmiņa, domāšana) nav pētāmi eksperimentāli;
Völkerpsychologie (kultūras psiholoģija)
kultūru attīstības izpausmes (valoda, māksla, mitoloģija, morāles normas, likumi utt.)
pamats ne-eksperimentālai psiholoģijai (sociālā psiholoģija);

Introspekcijas metode
- sava domāšanas procesa kontrolēšana;
--Novērošana kontrolētā, atkārtojamā situācijā
--Manipulācija ar ārējiem stimuliem
--Pēc iespējas objektīvi mērījumi (piem. reakcijas laiks);


Psiholoģijas uzdevumi pēc Vundta
izpētīt apziņas pamatelementus;
saprast kā šie elementi tiek savienoti;
noteikt principus, saskaņā ar kuriem šie savienojumi notiek.

! Psiholoģija ir akadēmiska (ne praktiska) zinātne
Emocijas
– 3 dimensijas
Patīkamas vs. nepatīkamas
Augsts uzbudinājums vs. zems
Koncentrēta uzmanība vs. relaksēta

Apercepcija
- mentālā aktivitāte, kas sintezē elementus veselumā, atbild par analīzi un spriešanu
aktīvs process
veselums ir kauts kas savādāks kā daļu summa (vēlāk šo ideju attīsta Geštaltpsihologi)

Pētījumu tēmas
Sajūtas un uztvere – visvairāk vizuālās
--Krāsu uztvere, perifērā redze, krāsu kontrasti,
negatīvie pēc-tēli, vizuālie kontrasti, lieluma un
optiskās ilūzijas, krāsu aklums, uztveres laiks
Reakcijas laiks (Uztveres, asociāciju un spriešanas ātrums)
Uzmanība – tīša un netīša
Emocijas – ķermeniskās reakcijas
Asociācijas – iekšējas un ārējas (nejaušas)
Vunta pienesums psiholoģijai
Laboratorija – demonstrācija, pētījumi, zinātniskā kopiena – modernā psiholoģijas zinātne
Žurnāls “Philosophische Studien”
Eksperimentālā psiholoģija
Introspekcija
Skolnieki
Emil Kreapelin
Oswald Külpe
Edward B. Titchener
James McKeen Cattell
Lightner Witmer
Hugo Münstenberg
Atmiņas eksperimenti
Nesakarīgu zilbju iegaumēšana
Mācīšanās līkne
Aizmiršanas līkne
--Asociācijas starp zilbēm
--Laiks stap atkārtošanas reizēm
iemācīšanās nenotiek mehāniski - subjekts aktīvi organizē piedāvāto materiālu
interferentā aizmiršanas teorija- aizmiršana notiek, jo jaunā informācija ietekmē ar esošām asociācijām
Izpētes priekšmets ir apziņas fenomens ("pārdzīvojuma akts"), process, nevis tā saturs
sarkana krāsa (fiziska kvalitāte) vs. sarkanās krāsas uztvere (psiholoģisks process);
Mentālo procesu norise pētāma caur atmiņas un iztēles fenomeniem
Augstākus domāšanas procesus var pētīt eksperimentāli (prestatā Vundta uzskatiem)
Sistēmatiskā eksperimentālā introspekcija
- retrospektīvi novērojam jau pārdzīvoto pieredzi;
--pētāmajam tiek uzdoti "fokusējoši" jautājumi;
--pētāmais kvalitatīvi apraksta savu domāšanas prcesu;
--pētam nevis pie kāda secinājuma nonāk, bet

nonāk pie secinājuma;

Sistemātiskās introspekcijas atziņas
Domāšanas process nav novērojams tēlu veidā – ir domas bez tēliem
Domāšanu var virzīt un ietekmēt, tā nav brīvu asociāciju rezultāts
Domāšanas fundamentāls raksturojums ir sasaite ar kaut ko pieredzē
Piemērs - Domājiet par ābolu
Nosauciet pirmo asociāciju, kas nāk prātā!
Nosauciet pirmo asociāciju, domājot par kādu augstāku kategoriju!
Nosauciet pirmo asociāciju, domājot par augstāko iespējamo kategoriju!
Strukturālā psiholoģija
Apziņa - šī brīža pārdzīvojumu summa;
Prāts - dzīves laikā uzkrāto pārdzīvojumu summa;
Strukturālās psiholoģijas uzdevumi –
Pamatelementu atklāšana, analizējot introspekciju
Noskaidrot, kā pamatelementi ir saistīti
Izskaidrot, kā strādā prāts
Pamatelementi
30 500 vizuālie – garš, zaļš, caurspīdīgs utt.
4 garšas elementi – skābs, sāļš, rūgts, salds
Pragmatisms – izdzīvo tās zināšanas, kas ir noderīgas
Psiholoģijas uzdevums - pētīt apziņu kā izdzīvošanai svarīgu funkciju kopumu:
Apziņa ir noderīga, palīdz izdzīvot;
Apziņas galvenā funkcija - izvēlēties, brīvā griba
Apziņa ir nozīmīga jaunās situācijās, kur instinkti un paradumi nav pietiekami, lai pielāgotos
Psiholoģijas nostiprināšanās ASV
1875 –Džeimss dibina neformālo psiholoģijas laboratoriju Harvardā (oficiāli atzīta 1885)
1887 – American Journal of Psychology
1892 - American Psychological Association (APA)
19892 - 14 psiholoģijas laboratorijas (puse neatkarīgas)
Psiholoģijas uzdevums – pētīt, kā prāts pielāgojas mainīgajai videi un palīdzēt tam – psihologs kā profesija
Hugo Mjunsterbergs (Münsterberg)
(1863-1916)
1913 “Psychology and industrial effieciency” –
industriālās psiholoăijas pirmssākumi
Personāla atlase
Darba organizācija un ergonomija
Reklāma un mārketings
Sabiedrība ir cīņas lauks par eksistenci,
dabiskā izlase – neiejaukšanās,
brīvā tirgus ekonomika, nav
jāatbalsta vājie un slikti funkcionējošie
Nav svarīgi no kādām daļām sastāv apziņa, svarīgi, kādas funkcijas tā veic!
“Principles of Psychology”, 1855
Intelekta attīstība – adaptīva pielāgošanās videi
Smadzenes – sensomotori-asociatīva ierīce, kas reģistrē pieredzi
Refleksi un instinkti – paradumi, ko cilvēki apguvuši evolūcijas gaitā, tiek pārmantoti, jo ir noderīgi
Vunta kritika:
pamatelementi paši par sevi nepastāv, tie tiek izdalīti tikai, ja tiek pievērsta pastiprināta uzmanība;
apziņa ir nedalāma - "apziņas plūdums";
svarīgāk ir pētīt apziņas funkcijas;
psiholoģija atziņām jābūt praktiski pielietojamām.
Izpētes metodes:
introspekcija;
eksperimentālās metodes;
salīdzinājuma metode (bērnu un garīgi atpalikušo pētījumi).
asi kritizē strukturālisma idejas - uzvedība nebeidzas ar reakciju
uzvedība nav abstrakta konstrukcija, bet organisma pielāgošanās videi;
apziņas struktūra un funcija nav pētāmas atdalīti;
visa uzkrātā pieredze tiek organizēta sistēmā, kas lielā mērā nosaka kā cilvēks reaģēs uz situāciju;
Džeims Endžels (1869-1949)
1904. g. - "Psychology" - noformulē funkcionālās psiholoģijas pamatprincipus:
psiholoģija ir mācība par psihes operācijām (pretstatā elementiem);
uztvere, atmiņa, iztēlē, domāšana, jūtas, griba, utt.
apziņa palīdz cilvēkam pielāgoties apkārtējai videi - jāpēta kā tieši tā palīdz;
psiholoģija var pētīt gan apziņas, gan ķermeņa funkcijas;
Funkcionālisma izpētes metodes:
introspekcija;
pašnovērošana;
salīdzinājuma metode (dzīvnieki, bērni, garīgi atpalikušie);
eksperimenti;
kultūras izpēte (daiļrade, reliģija, izgudrojumi ētiskās sistēmas, utt.);
fizioloģisko procesu izpēte;
Funkcionālās psiholoģijas praktisks pielietojums:
attīstības psiholoģija (S. Holls);
spēju pētījumi (Dž. Kettels, A. Binē, R. Džerks)
bērnu spējas;
karavīru spējas;
bērnu klīniskā psiholoģija (L. Vitmers)
reklāmas psiholoģija (V. Skots);
organizāciju psiholoģija (V. Skots, H. Munstenbergs,)
I Pasaules kara karavīru testēšana – Army Alfa un Beta testi
Džerks (Yerkes), ~3 milj. karavīru piemērotības pārbaude militāriem
amatiem
A B C D E līmeņi – zem C neder virsniekiem
Vidējais amerikāņa ‘intelektuālais vecums’ ~ 13 gadi
Afroamerikāņiem ~10 gadi
Imigranti ~ “plānprātīgi”
Valter D. Skots (1869-1955)
1903 - Theory and practice of advertising
paterēti nav racionāli;
emocijas un līdzpārdīvojums kā reklāmas pamats;
reklāma labāk iedarbojas uz sievietēm;
jālieto tiešie norādījumie - "Lietojiem ziepes Palmolive!"
'kuponu" lietošana.
Personāla atlase
kāda veida cilvēki strādā labi -> jāpieņem tādus pašus;
kā intelekts ir saistīts ar izpildi;
Dzimis Prāgā, mācījies pie Štumfa, PhD Vircburgas Universitātē pie Külpes 1904
1912, “Experimentelle Studien über das Sehen von Bewegung"
Kustību uztveres pētījumi, Fī (Phi) fenomens
1933 emigrē uz ASV
Dzimis Rēvelē (Tallinā), PhD Berlīnes Universitātē pie Štumfa, Vertheimera asistents
1913-1920 pētījumi Tenerifa salā (Kanāriju salas)
1917, “Pērtiķu prāta spējas”
1935 emigrē uz ASV
Dzimis Berlīnē, Berlīnes Universitāte, Vertheimera asistents
1922, rakts Psychological Bulletin, iepazīstina ASV ar geštaltpsiholoģiju
Emigrē uz ASV 1927
1935, “Principles of Gestalt Psychology”
Fī-fenomens: šķietamās kustības uztvere
ja ātrāk kā 1,2 sekundes - iztveram kustību.
Geštalta piemēri no dzīves
Geštaltpsiholoģijas atziņas
"Prägnanz" - geštalta pabeigtība, laba/viegli uztverama forma.
Geštalti ir objektīvi, nevis subjektīvi, cilvēks uztver tos automātiski, tātad tie ir iedzimti – tik labi (vienkārši), cik vien iespējams;
pastāv "likumi", kas palīdz veidoties "Prägnanz"
Geštalta likumi
Dzimis Berlīnē, PhD Berlīnes Universitātē pie Štumfa, strādāja kopā ar Vertheimeru, Kēleru un Kofku
Geštalta principi sociālā vidē
Uzvedība = f (Personība, Vide)
Ietekmēja daudzus jaunās paaudzes psihologus, īpaši sociālajā psiholoģijā – M.Šerifs, S.Ašs, L.Festingers

Grupas dinamika, grupu treniņi (novērošana, iesildīšana, atgriezeniskā saite, u.c.)
Dinamiskā lauka teorija – cilvēks uztver situācijas veselumu – ieguvumu/zaudējumu un tad rīkojas
Rīcības analīze:
ideja →noskaidrošana →plānošana
→pirmais solis →novērtēšana →papildināts plāns
→nākamais solis
Līderības stils (autoritārais, demokrātiskais, liberālais)
Pārmaiņu process un tā vadīšana

Geštaltpsiholoģijas attīstība
Holisms smadzeņu darbībā – pēc smadzeņu bijājumiem cilvēki iemācās izmantot citas smadzeņu daļas
Holisms ķermeņa izpratnē; viens vienīgs dzinulis cilvēka aktivitātei – pašaktualizācija, nevis pašsaglabāšanās → G.Olports, K.Rodžerss, A.Maslovs

Karls Goldšteins (Goldstein)
(1878-1965)
Karla Rodžersa idejas
Visas dzīvās būtnes vada galvenais motīvs – pašaktualizācija
Cilvēki pēc dabas ir labi un veseli, taču piedzimstot mēs iemācāmies, ka esam labi (saņemam atzinību) tikai tad, kad esam veiksmīgi
Reālais un ideālais “es” → neatbilstība = neiroze
Pilnīgi funkcionējoša personība – atvērta pieredzei, dzīvo tagadnē, uzticas, apzinās brīvību un ir radoša
Uz klientu orientēta psihoterapija – saskaņa, empātija, cieņa

Biheiviorists, pētīja dzīvniekus laboratorijā, tad pievērsās kreativitātes jautājumiem
Pašaktualizācijas ideja – visos mīt potenciāls
Biheiviorisms – nav nepareizs, bet maldīgs

Rehabilitācijā – kara veterāniem nepieciešama palīdzība pārvarēt traumējošo pieredzi;
1941 – “Office of Psychological Personell”,
Wašingtona → jaunā APA
Jauna profesija – klīniskais psihologs

Kādi nosacījumi/klimats ir nepieciešami, lai terapija noritētu veiksmīgi ?
Kādi ir terapeitiskās sarunas rezultāti?
Kādus konsultēšanas paņēmienus Rodžers izmanto sarunā?
Grupu terapija
Kāda ir Maslova biheviorisma un psihoanalīzes kritika?
Kādām idejām viņš piekrīt?
Humānistiskās psiholoģijas pienesums
Fenomenoloģiska alternatīva cilvēkizpratnē – kvalitatīvās pētniecības metodes
Orientācija uz veselīgu personību – pozitīvā psiholoģija
Uz personu orientēta pieeja – izglītībā, terapijā, klientu apkalpošanā u.c.
Psiholoģiskās konsultēšanas principi un tehnikas
Pašpalīdzības (self-help) kustība
Biheviorisma pirmssākumi
Zoopsiholoģija, salīdzinošā psiholoģija un fizioloģija
Konvi Loids Mograns (1852-1936)
Ekonomijas jeb Morgana likums: Secinājumus par dzīvnieku domāšanu nevajag izdarīt vairāk kā tas pilnīgi nepieciešams, lai izskaidrotu objektīvi novērojamu uzvedību

Žaks Lebs (1859-1924):
dzīvnieki automātiski reaģē uz kairinātājiem, nav jāanalizē dzīvnieku domāšana;
dzīvnieku asociatīvā atmiņa
Džordžs Romaness (1848-1894)
Animal Intelligence, 1883 -pirmā grāmata salīdzinošajā psiholoģijā;
analoģiju intospekcija;
dzīvniekiem piemīt tādas pašas spriešanas spējas kā cilvēkiem;
Gudrais Hanss
Karls Štumfs & Oskars Fungsts, 1904
Secinājumi:
jāizmanto eksperimentālās metodes, ne introspekcija;
dzīvnieki ir apmācāmi un spēj mainīt uzvedību atkarībā no situācijas.
Ivans Pavlovs
(1849 –1936)
Edvards Lī Torndaiks
(1874-1949)
“Animal Intelligence”, 1911
cāļu, pērtiķu, zivju uzvedības pētījumi;
Vēlāk pielieto gūtās atziņas cilvēku apmācībās;

2 uzvedības likumi:
Uzdevuma likums – jo biežāk uzdevums tiek veikts, jo spēcīgāka saite veidojas
Efekta likums – ja reakcija tiek apbalvota vai rezultāts ir tuvs vēlmēm, ir tendence to atkārtot – saikne starp stimulu un reakciju pastiprinās; sods – vājina saikni. Cilvēkiem lielāka ietekme ir tieši pozitīvam apbalvojumam.
Puzzle-Box Studies;

Mēģinājumu-kļūdu mācīšanās metode - mācīšanās notiek, atkārtojot darbības kas noved pie pozitīva iznākuma
1904 – Nobela prēmija fizioloģijā
Refleksu pētījumi:
Beznosacījuma stimuls un beznosacījuma reakcija =
beznosacījama reflekss
Pievienojot refleksam neitrālu stimulu, atkārtojumu ceļā tiek izveidots
nosacījuma reflekss
Funkcionālās psiholoģijas attīstība un pozītivisma filozofija
(klasiskā) biheviorisma
pamatlicējs
- formāli pasludina biheviorismu par jaunu virzienu (1913 “Psychology as the Behaviourist Views it” , Psychological Review);
Psiholoģija – objektīvo dabaszinātņu atzars
Mērķis – paredzēt un kontrolēt uzvedību
Apziņa – ticība dvēselei kā cēlonim – nezinātniska
Watson & Rayner (1920) “Conditioned
Emotional Reactions” - “Mazais Alberts”
Vatsona (klasiskais) biheiviorisms
Terminoloģiski
Jāatsakās no ”mentālisma” terminiem – apziņa, prāts, saturs, iztēle
tā vietā – S, R, paradumi, paradumu integrācija
Metodoloģiski
Introspekcijas kritika → eksperiments
Empīriski – nav atbildējusi uz izvirzītajiem jautājumiem
Filozofiski – ne-dabaszinātņu metodes ir ne-zinātniskas
Praktiski – atšifrēt apziņu ir bezjēdzīgi, jo svarīga ir uzvedība
1914 – “Behaviorism: An Introduction to comparative Psychology”
Pētījumi ar žurkām ir noderīgi, lai saprastu cilvēku uzvedības likumsakarības
1916 – APA prezidents, integrē I.P.Pavlovanosacījumu refleksu teoriju
Klasiskais biheviorisms
Neo-biheviorisms
Neo-biheviorisma atziņas:
psiholoģijas izpētes priekšmets - mācīšanās process;
nosacījuma reflekss darbojās visos uzvedības procesos;
psiholoģijai jāpieņem operacionālisms;
Mentālie procesi tiek operacionalizēti – aprakstīti novērojamos terminos.
1932 - Purposive Behavior in Animal and Men;
katrai uzvedībai ir mērķis;
tomēr pētīt varam tikai uzvedību;
Uzvedību ietekmē: apkārtējā vide, vecums, iepriekšējā pieredze, iedzimtība, psiholoģiskās vajadzības;
S-O-R;
Mācīšanās:
kognitīvās kartes;
latentā mācīšanās.
"Skinnera būris"
Radikālais biheviorisms
Reflektorā uzvedība – atbilstoša noteiktam kairinājumam
Operantā uzvedība – rodas patvaļīgi bez kādiem ārēji novērojamiem stiem;
stimuli var būt iekšēji;
uzvedība ietekmē apkārtējo vidi, ne tikai uz to reaģē.
Psiholoģijas mērķis – noskaidrot patieso saiti starp S (NM) un R (AM) - eksperiments laboratorijā;
Mediatorus (piem., izsalkumu) jāpārvērš par NM un jāpēta eksperimentāli
Pastiprināšanas režīms (schedules of reinforcement)
Fiksēts laika intervāls
Fiksēta proporcija (reakciju skaits)

Ideju pielietojamība:
bērnu audzināšanā:
1957 - Verbal Behavior;
uzvedības modifikācijas
Apmācošā mašīna
Neo-neobiheviorisms
Albert Bandura (1925- )
sociālās iemācīšanās teorija;
pašefektivitāte;
biheviorālā terapija.
Julian B. Rotter (1916 - 2014)
kontroles lokuss;
Iekšējie kognitīvie procesi ir psiholoģijas izpētes objekts;
Metodoloģiski - pētām caur uzvedības izpausmēm.
Kognitīvās psiholoģijas pētniecības priekšmeti:
uztvere,
uzmanība,
atmiņa,
emocijas,
valoda,
lēmumu pieņemšana,
domāšana,
spriešana.
Kognitīvā psiholoģija pēta, kā cilvēki

uztver
informāciju,

kodē
un
iegaumē
to,

pieņem lēmumus
,

transformē
iekšējās zināšanas un

realizē
šos mentālos stāvokļus
uzvedībā
.
Biheviorisms
Apziņa neeksistē
Kognitīvā pieeja
Eksistē ārējās pasaules reprezentācijas
iekšējā pieredzē – apziņa eksistē
Biheviorisma un kognitīvās pieejas salīdzinājums
Prāts pasīvi reaģē uz stimuliem
Psihe uztver stimulus aktīvi un radoši – tā
konstruē pieredzi
Pētījuma priekšmets ir izziņas process (veids, kā apziņa formē pieredzi), un to saistība ar uzvedību.
Pētījuma priekšmets ir uzvedība
Varam prognozēt, kontrolēt un izskaidrot
uzvedību, izzinot mentālos procesus un tās
likumsakarības
Varam prognozēt un kontrolēt uzvedību
Kognitīvās psiholoģijas atziņas:
Kognitīvie procesi ir adaptācijas uzvedība
Cilvēka mentālās sistēmas sarežģītās darbības var reducēt uz vienkāršākām
Kognitīvajiem procesiem jābūt operacionalizētiem, lai tos pētītu
Agrīnās kognitīvās teorijas
Neitrālus vārdus atcerās labāk, nekā vārdus
ar negatīvu nokrāsu
Monētu vērtība ietekmē kļūdas to izmēra novērtēšanā
Leons Festingers
(1919 -1989)
Kognitīvās disonanses teorija
Sociālās psiholoģijas piedāvāta
kognitīva alternatīva biheiviorismam
Kognitīvās psiholoģijas pamatlicēji
Datora metafora cilvēka izpratnē

Dators
Kompjūtera uzvedības mērķi nosaka programma
“Hardware” – “Software”
“Input”
“Processing”
“Output
Cilvēks
Uzvedība ir mērķtiecīga un to nosaka mentālie procesi
CNS - prāts, pieredze
Uztvere
Problēmu risināšana, lēmumu pieņemšana
Uzvedība
Dinamiskās bezapziņas ideja
Karl Koller
Histērijas patiesi cēloņi?
James McKeen Cattell
(1860-1944)
Eksperimenti ar hašišu
"Man šķita, ka esmu 2 personas: viena, kuru es novēroju un otra, kura eksperimentē"

1000$ saviem 7 bērniem par veiksmīgām precībām
Mental tests
Mentālo testu korelācijas ar
akadēmiskajiem sniegumiem

Sensimotors fokuss
Bērni sensimotorajos testos uzrādīja līdzīgas sekmes pieaugušajiem
Spriedumi - izpratne - spriestspēja
Stanford-Binet test
Intelligence quotient (IQ)
Army Alfa
Army Beta
1 no 4 analfabēts
I pasaules karš
http://www.ted.com/talks/henry_markram_supercomputing_the_brain_s_secrets
Evolucionārā psiholoģija
Uzvedība
Psiholoģija
Fizioloģija
Neiroloģija
Ģenētika
Evolūcija
Vairākas teorijas
par komplicētiem adaptācijas mehānismiem
- kreacionisms
- sēšanas teorija
- dabiskās atlases evolūcija
Dzīvnieku raksturīgās pazīmes kā aizsardzības mehānismi

Kāda ir adaptācijas mehānismu funkcionālā nozīme

Diferenciāli reproduktīvi panākumi, pateicoties paaudzēs mantotiem variantiem

Interseksuālā atlase: partnera izvēle sieviešu ziņā
Interseksuālā sāncensība (mūsdienās?)

Visa uzvedība ir psiholoģisko mehānismu mijiedarbība + ievade uz šiem mehānismiem. Tulzna - ievade, atkārtota berze kas aktivizē fizioloģiskus mehānismus, kas veido jaunu ādas slāni, lai aizsargātu ķermeni
Sociālas informācijas ievade, kas aktivizē adaptācijas mehānismu (greizsirdība?)

Visi psiholoģiskie mehānismi radušies evolūcijas procesa gaitā, lai cik tie sarežgīti neliktos, tiem pamatā ir dabiskās atlases princips. Skiners to min savos darbos. Specifiski iemācīšanās mehānismi - nezināms ēdiens, incests, hierarhijas kritēriji (medību prasmes?)

Dabiskā un seksuālā atlase ir svarīgākie evolūcijas pamatprocesi, kas ir atbildīgi par psiholoģisko mehānismu rašanos. Attīstīti psiholoģiskie mehānismi jāuzlūko kā informācijas apstrādes ierīces, kas noder attīstībai (greizsirdības gadījumā psiholoģiskie mehānismi var izveidot "tulznas", kas variēs no modrības/piesardzības līdz agresijai).

Psiholoģiskie mehānismi ir izvietoti centrālajā nervu sistēmā. To nozīme ir funkcionālā - tie dizainēti, lai risinātu statistiski biežākās adaptācijas problēmas (ko V. Džeimss teica par funkcijām?). Kam domātas acis? Kam domāta trauksme?
Kāpēc vīrieši ir vidēji garāki par sievietēm?

Tuvējie un galvenie skaidrojumi

Problēma: mūsu domāšana nav dizainēta, lai saprastu evolūcijas gaitu, lielus laika periodus. Mēs neredzam savus adaptācijas, psiholoģiskos mehānismus.

Mūsu dzīves laikā bruņurupucis nemainās. Kāda evolūcija?
Ko jūs darītu, ja būtu gēns? Ķermenis ir gēna transportlīdzeklis.


Kādas ir vēlamās īpašības vīriešu dzimuma ilgtermiņa partnerim?

Kādas ir vēlamās īpašības sieviešu dzimuma partnerei?
Evolucionārās psiholoģijas teorijas ir iespējams
eksperimentāli pārbaudīt un tās ir falsificējamas

8000 eksperimentāli pētījumi

Full transcript