Loading presentation...

Present Remotely

Send the link below via email or IM

Copy

Present to your audience

Start remote presentation

  • Invited audience members will follow you as you navigate and present
  • People invited to a presentation do not need a Prezi account
  • This link expires 10 minutes after you close the presentation
  • A maximum of 30 users can follow your presentation
  • Learn more about this feature in our knowledge base article

Do you really want to delete this prezi?

Neither you, nor the coeditors you shared it with will be able to recover it again.

DeleteCancel

Make your likes visible on Facebook?

Connect your Facebook account to Prezi and let your likes appear on your timeline.
You can change this under Settings & Account at any time.

No, thanks

Copy of Populārās kultūras ietekme uz bērna izpratni par vērtībām: Televīzijas šovs ''Toddlers&tiaras''.

No description
by

Ramona Rancane

on 24 March 2013

Comments (0)

Please log in to add your comment.

Report abuse

Transcript of Copy of Populārās kultūras ietekme uz bērna izpratni par vērtībām: Televīzijas šovs ''Toddlers&tiaras''.

Vadošās populārās kultūras attīstībā un pētniecībā ar savām pieejām ir Frankfurtes un Birmingema skolas. Kultūra
Popkultūra Reimonds Viljams (Williams) - viens no ievērojamākajiem kultūras studiju teorētiķiem un literatūras kritiķiem, uzskata, ka ‘’kultūra’’ viens no grūtāk definējamiem vārdiem angļu valodā. Kultūra Jēdzienam ‘’kultūra’’ ir daudz un dažādu definējumu, kas var tikt pielietos dažādos, pavisam nesavienojamos uzskatos. Pēc R.Viljams domām, viens no iemesliem ir šī vārda attīstības dažādība, atkarībā no Eiropas valodas izcelsmes. R. Viljams izšķir trīs termina
‘’kultūras’’ klasifikācijas estētiskās attīstības process Garīgās, intelektuālās un Personu vai
cilvēku grupu
dzīvesveidu Mākslinieciskās
un
intelektuālās aktivitātes
vai darbi Tautas kultūra (folk culture) kultūra, kas tiek izplatīta neizmantojot medijus
Elitārā kultūra (elite culture)- kultūra, pieejama šauras sabiedrības lokam un attiecīgi tiek izplatīta caur medijiem
Masu kultūru (mass culture) – kultūra, kura tiek izplatīta caur medijiem ''Populārā kultūra ir noteikts dzīvesveids, nozīmju veidošana un uzturēšana un apzīmējošu prakšu kopums.'' R. Viljams ir apskatījis atsevišķi jēdzienu ''populārs''.D. Strinati norāda, ka R. Vilijams konstrastējoši sniedza jau sen ideju, par populāru kultūru, definējot vārda nozīmi ''populārs''. Ši jēdziena nozīme drīzāk tiek definēta no cilvēku skatu punkta, nevis kad tas lietots no augstāk stāvošajiem, kuri vālda pār citiem un tādā veidā gūst labumu.” (R. Vilijams) Pētnieks Džons Storejs (John Storey) apkopojis populārās kultūras definīcijas:

Populārā kultūra ir :
1.Tāda kultūra, kura patīk lielai daļai sabiedrības un mēra pēc kvantitatīvās pieejas- Cik ir pārdots? Cik apmeklētāju?
2.Kultūra, kas nav salīdzināma ar augstāko kultūru, jo tiek uzskatīta par nepiederošu un zemāku.
3.Populārā kultūra ir masu kultūra
4.Populārā kultūra- kā apzīmējums tautas autentiskajai kultūrai
5.Hegemonijas koncepts- kur valdošās aprindas, lai nodrošinātu savu varu, panāk sabiedrības labprātīgu piekrišanu, izmantojot intelektuālo un morālo vadību
6.Populārā kultūra tiek saistīta postmodernisma skatījumu, kur nav iespējams nošķirt kultūras dalījumu. Frankfurtes skola jeb Frankfurtes Sociālo Pētījumu institūts (The Frankfurt institute of social research)
•Dibināta 1923.gadā Frankfurtē
•Galvenie populārās kultūras pētnieki: Teodors Adorno (Theodor Adorno), Herberts Markuss (Herbert Marcuse), Makss Horkeimers (Max Horkheimer), Leo Loventāls (Leo Lowenthal) un Valters Bendžamins (Walter Benjamin)
•"Kritiskās teorijas" (critical theory) izstrāde, tās galvenā doma: saglabāt kritisko atspulgu pret problēmām un iespējām mūsdienu sabiedrībā, kā politisks veids, lai saglabātu brīvību.
•Radīja terminu ‘’kultūras industrija’’, ar to raksturojot, masām radītās kultūras industrializāciju un ekonomiku, kura virza populāro kultūru.
Birmingemas skola (Birmingham Centre for Contemporary Studies ).
•Dibināta 1964. gadā
•Galvenie populārās kultūras pētnieki: Stjuarts Hols (Stuart Hall), Ričards Hogarts (Richard Hoggart) un Raimonds Viliams (Raymond Williams).
•Uzskata, ka viens no galvenajiem populārās kultūras veidojošiem faktoriem ir, kultūras produktu ieviešana ikdienas dzīvē.
•Pētniecības pieejas aplūko jēdziena “populārs ” nozīmi populārajā kultūrā Realitātes šovi adaptējas , lai
konkrētā kultūra un valoda
iegūtu lielāku popularitāti Realitātes šovi seko Tēmas:
Mīlestība
Ģimenes dzīve
Karjera
Skaistums Tehnoloģiju attīstība un dzīves kvalitāte, ir veicinājusi lielāku televīzijas raidījumu žanru dažādību un reizē paaugstinājusi konkurenci televīzijas kanālu starpā. Pēdējo gadu laikā populārākais no televīzijas spēļu žanriem ir realitātes šovi.
Realitātes TV ir salīdzinoši jauns TV programmu žanrs, kura sākums ir meklējams 20.gadsimta 90.gados. Pats nosaukums jau vien liecina, ka viss tur ir reāls, nekas nav iestudēts un tas iegūst auditorijas uzmanību. Realitātes šovu fenomens pakāpeniski palielina savu svarīgumu digitālajā vidē. Televīzijas šovs Mūsdienās mainās visa mediju ainava digitalizācijas, liberizācijas , globalizācijas un konverģences dēļ. Digitālo mediju pieaugums un dažādība ir radusies, dēļ tā ka auditorija nav vienveidīga, drīzāk varētu teikt sadrumstalota. Realitātes šovi ir tie, kas palīdz saglabāt auditorijas uzmanību, kā viens no iemesliem ir sociālās mijiedarbības palielināšanās ar publiku. Laikam Videi Vietai Bērnu pašizjūta un vērtības Individuālpsihologs A. Ādlers ''Cilvēku dzīves prototips veidojas agrā bērnībā un tas ietekmē visu turpmāko dzīvi''

Svarīgākais secinājums no Eriksona psiholoģijas viedokļa ir tas, ka ģimene, audzinot bērnu, gatavo viņu dzīvei konkrētā sabiedrībā un audzināšanas tradīcijām nekad nav nejaušs saturs. Gatavošana dzīvei konkrētā sabiedrībā var būt gan apzināta, gan-biežāk- neapzināta. Vecāki mēģina bērnos ieaudzināt tās īpašibas,veicināt tās spējas, kas, pēc viņu ieskata, būs bērnam svarīgas un noderīgas dzīvei konkrētā sabiedrībā. Agrīnais vecums ir bērna: Intelektuālās attīstības Sociālās gatavošanas Emocionālās nobriešanas Sensitīvais periods Intelektuālāi un garīgai barībai Mērķtiecīgām
pieaugušā
rūpēm Bērna spēju un iespēju attīstība ir atkarīga no: Izziņas Saskarsmes Augšanas Stimulācijas Vajadzības Šo vajadzību apmierināšanai ir jābūt atbilstoši un piemēroti Šajā periodā darbojas un turpina attīstīties Vajadzība pēc emocionālā kontakta
Runa
Uzskatāmi tēlainā domāšana Šīs vadošās darbības ir virzītas uz emocionālu attiecību izzināšanu starp cilvēkiem, lietu un priekšmetu izzināšanu, attīstot ne tikai vajadzības un motīvus, bet arī izziņas procesus Toddlers&tiaras 2009. gadā kanālā TLC sāka demonstrēt realitātes šovu
Vēsta par bērnu skaistumkonkursiem, to aizkulisēm un mazo dalībnieču ikdienas dzīve, kas saistīta ar šovu.
Katrs raidījums vēsta par kādu no mazajām skaistumkonkursu dalībniecēm un to, kā viņas gatavojas nozīmīgajiem pasākumam- savam izgājienam. Liela uzmanība šajos stāstos tiek pievērsta bērnu ģimenēm, kuras dažkārt vēlmē panākt, lai viņu atvase tiktu atzīta par viskaistāko, dara gluži neprātīgas lietas. Realitātes šovs Metodoloģija •Kvantitatīvās pētniecības metode
•Nodrošina reprezentatīvu datu iegūšanu.
•Uzzināt viedokli, attieksmi un iegūt datus par interesējošo tēmu. Aptauja Aptauja
Video kontentanalīze Video kontentanalīze

Salīdzinoši jauns datu ievākšanas veids, kas radies, sekojot tehnoloģiskajam progresam šajā jomām. Kā norāda Alans Hanjaliks (Alan Hanjalic), tad digitālo kameru globālā pieejamība, Interneta izplatība, video kompresijas metožu attīstība, kā arī kvalitatīvu uzglabāšanas serveru pieejamība ir likusi strauji attīstīties digitālajam video kā informācijas nodošanas veidam. Rezultāti Balstoties uz iegūtajiem datiem, jāsecina, ka vairāk kā puse no respondentiem ir informēti par šo šovu un tā saturu, tāpēc būs vieglāk iegūt kvalitatīvus atbilžu datus, kas tiek balstīti uz sajūtām un viedokli par šo šovu un līdz ar to, būs vieglāk analizēt. Tāpēc uz nākamajiem jautājumiem atbildēt tika aicināti tikai tie respondenti, kuri ir informēti par šo šovu. Nākamajā jautājumā respondentiem tika uzdots jautājums par to, vai viņi atbalsta tāda veida realitātes šovus. Uz šo jautājumu apstiprinoši atbildēja 20% (5 atbildes) respondentu. Savukārt uz jautājumu „Vai Jūs, vēlētos pieteikt dalību ar savu bērnu? ‘’ Atbildes, kuras varēja respondenti izvēlēties bija: Jā vai attiecīgi Nē un tālāk respondentiem tika palūgts nosaukt vismaz vienu iemeslu, kāpēc izvēlējās tieši šo atbildi. Lielākā daļa respondentu jeb 90% atbildēja noraidoši, – viņiem šķiet, ka šis šovs negatīvi ietekmētu viņa bērnu. Respondentiem tika dots arī uzdevums, bija dotas divas kolonnas, kurā katrā bija vienādas cilvēka vērtības:
Ģimene
Mīlestība
Draudzība
Saskarsme ar apkārtējiem
Uzticība
Nauda
Ārējais izskats
Uzdevums: Lūdzu, šīs dzīves vērtības sakārtojiet secībā no 1-7 (1. minot vissvarīgāko, 7. – visnesvarīgāko). Pirmā kolonna attiecas uz bērnu, kurš dzīvo parastu ikdienas dzīvi, bet otrā bērnu, kurš piedalās šajā šovā. 8. jautājumā bija jādara sekojošais: „Lūdzu,uzrakstiet nākotnes vīziju- par šiem realitātes šova bērniem!” Šajā jautājumā bija vēlams izvērsties no 1-3 teikumiem. Respondentu atbildes vispārēji bija līdzīgas, tikai katrs interpretēja to no sava skatpunkta. ‘’Bērns, būs kā maza izlutināta lelle, kurai jau 12 gados būs sabojāta visas dzīves vērtības,manuprāt,18 gados noteikti tiks veiktas kādas kosmētiskās operācijas, mūsdienās, vairs nevar pateikt pat tagad- cik īsti meitenei ir gadu. Lieki piebilst, ka bērniem, kas piedalās šajā šovā būs parasta bērna vērtības, nerunājot jau par dabisko izskatu.’’ (vīrietis 25 ) '' Man kā bērna mātei, ir grūti saprast šāda veida realitātes šovus, jau tā pietiek problēmu, saistībā ar drošības jautājumiem- par bērna dzīvību, bet šeit vēl tiek bērna domāšana maigi sakot- sabojāta. Tas nav normāli!'' (sieviete 27) ''Šāda veida šovus es neuztveru tik nopietni.Iespējams bērnam būs un ir augstākas prasības, piemēram,kādas skaistas lietiņas sev daudz un dārgas, bet tas nemaz nav tik slikti- galu galā topošā sieviete.'' (sieviete 24) Video kontentanalīze Izvēlējos analizēt šo video, jo šeit parādās video laikā vairākas situācijas, kur var redzēt vairākas šova dalībnieces, dažādos vecumos. Manuprāt, tieši tādā veidā var veikt kvalitatīvāku video analīzi, jo ir vairāki sižeti, kur piedalās citas personas.
Visa video garumā ir stāsts par trīs dalībniecēm, tiek rādīta ikdienas dzīve, kā notiek gatavošanās šim šovam, kas tiek meklēts, kādā veidā notiek sagatavošanās, kā arī video beigās ir redzams pats uzvaras gājiens visām dalībniecēm.
Video iesākās ar sižetu kopsavilkumu, kur ir spilgtākās epizodes ar krāšņākiem bērnu tēliem un tērpiem. Fonā tiek intervēta dalībnieces mamma, kura ir labā noskaņojumā un ir ar mieru sniegt atbildes un komentēt. Secinu, kad šī mamma pilnīgi atbalsta šo realitātes šovu un acīmredzami neiedomājas par to, ko tajā pašā laikā nodara savam bērnam. Video laikā arī varēja redzēt, vecāku mierīgo noskaņojumu attiecībā uz bērna agresīvo noskaņojumu, viņiem tas šķita pašsaprotami un pat izrādīja vietām sajūsmu, piemēram, viena no dalībnieces māte, bija ļoti sajūsmināta par to, ka viņas meitai tik ļoti svarīga ir nauda.
Turpinājumā rāda šova dalībnieci un šis sižets iesākās ar ainu, kur mamma rozā istabā, kas pilna ar trofejām-, uzdot bērnam jautājumu, kas viņai patīk, uz ko meitene attiecīgi sniedz atbildi- nauda, man patīk uzvarēt un saņemt naudu, šis bērns to saka ļoti pacilātā balsī, kas liecina par to, ka viņa tiešām tā domā un viņas vecumā ir viena no svarīgākajām vērtība- uzvara un nauda. Nedaudz vēlās video parādās arī šī pati dalībniece, kur atkārtoti apstiprina, manu iepriekš minēto, ka patīk uzvarēt un tērēt naudu. Tas liecina, ka šim bērnam ir mainījusies vērtību sistēma, jo 8 gadu vecumā nav jābūt vienai no prioritārajām vērtībām – nauda.
Video turpinājumā arī tiek intervēta citas dalībnieces mamma, kur viņa neko neslēpjot izsaka viedokli, ka viņa apzinās, kad, iespējams, citi uzskata viņas rīcību par nepareizu, bet viņa skatās uz to vienaldzīgi, vienkārši neinteresē. Turpinājumā apliecinās E.Eriksona svarīgākais secinājums, ka vecāki ir tie, kas cenšas bērna ieaudzināt tās īpašības, kas, pēc viņu ieskata, būs bērnam svarīgas un noderīgas dzīvei konkrētā sabiedrībā. Dalībniece pati video laikā ieminās pateikt, kad viņai patīk mākslīgais iedegums, kā arī tērpi greznie.
Skatoties šo video visvairāk biju pārsteigta par 3 gadīgo bērnu, kas ir azartā par šo dzīvesveidu, līdz šim brīdim ir bijušas 50 nominācijas. Video laikā varēja manīt viņas nesavaldīgo raksturu, aizrādīja vecākiem, vietām uzvedās neadekvāti, protams, šeit varētu pieminēt E. Eriksona psihosociālās attīstības teorijas rotaļas vecumu stadiju, kur tiek minēts, ka bērns šajā vecuma posmā var izrādīt agresivitāti, pamatojot to ar bērnu fiziskajām aktivitātēm, ka tas ir tipiski, šāda vecumposmā izrādīt pastiprinātu agresiju pret apkārtējiem.
Video turpinājumā šī dalībniece, labprāt līmēja sev zobu protēzes, viņai tās ļoti patika un ar mieru bija arī nēsāt, kā arī visāda veida kosmētikas pielietošana, uzticējās savai mātei, jo uzskatīja, ka tas ir pašsaprotami – lietot kosmētiku pārspīlētā daudzumā, kas tikai liecina par bērna vērtībām, jau tik agrīna vecumā.
Šis video bija ļoti veiksmīgi izvēlēts, jo skaidri varēja redzēt vairākās situācijas, kādas ir šo bērnu vērtības. Attiecīgi šāda veida realitātes šovi iespaidu ļoti negatīvi bērnus, mainot viņu vērtības , kas nav adekvātas pat pieaugušiem jauniešiem. Secinājumi

1. Literatūras saraksts
1.Williams, R. (1976). Keywords: A vocabulary of culture ands ociety. London: Fontana/CroomHelm. P. 76-78, 198-199
2.Hinds, H.E., Motz, J.M.F., Nelson, A.M.S. (2006). Popular culture theory and methodology: A basicintroduction. London: TheUniversityofWisconsinPress. P.18
3. Strinati, D. (2004/1995). An introduction to theories of popular culture, 2nd ed. London, NewYork: Routledge. P. 2.
4. Storey, J. (2006). Cultural theory and popular culture: anintroduction: fourth edition. Edinburg: PearsonEducationLimited. P. 4-9.
5. V. Rene. (1999). Psiholoģija personības psiholoģiskās teorijas. Rīga.
6. A. Šteinberga, I. Tunne. (1999). Jauniešu pašizjūta un vērtības, Rīga.
7. Everyone Needs Idols, Reality Television and TransformationsinMedia Structure, ProductionandOutput / YngvarKjus, EuropeanJournal of Communication Copyright 2009 SAGE Publications, Vol.24(3):, 293.lpp
8. Lieģeniece D. (1999). Kopveseluma pieeja audzināšanā. Rīga: RaKa. 262 lpp.
9. Hanjalic, A. (2004). Content based analysis of Digital Video. Springer. 1. Lpp. Williams, R. (1976). Keywords: A vocabulary of culture and society. London: Fontana/CroomHelm, P 198 A. Šteinberga, I. Tunne. (1999). Jauniešu pašizjūta un vērtības, Rīga. 9 lpp Secinājumi:
1. Realitātes šovi ir vieni no populārākajiem televīzijas
Full transcript