Loading presentation...

Present Remotely

Send the link below via email or IM

Copy

Present to your audience

Start remote presentation

  • Invited audience members will follow you as you navigate and present
  • People invited to a presentation do not need a Prezi account
  • This link expires 10 minutes after you close the presentation
  • A maximum of 30 users can follow your presentation
  • Learn more about this feature in our knowledge base article

Do you really want to delete this prezi?

Neither you, nor the coeditors you shared it with will be able to recover it again.

DeleteCancel

Make your likes visible on Facebook?

Connect your Facebook account to Prezi and let your likes appear on your timeline.
You can change this under Settings & Account at any time.

No, thanks

Viduslaiku kultūra_12/LI

No description
by

Inna linnal

on 12 June 2017

Comments (0)

Please log in to add your comment.

Report abuse

Transcript of Viduslaiku kultūra_12/LI

veidojusi Inna Likova
Viduslaiku māksla
Viduslaiki
Posma iezīmes
Kārtība un kārta
Dižciltība un karš
Garīdzniecība un reliģija
Viduslaiku filozofija
1.Rietumeiropas impērijas sabrukums (476.g) ir vidusaiku sākums.
2.Eiropa sadalījās mazās karalistēs.
3. Baznīcas un klosteru celtniecība.
4.Vislielākā vara piederēja baznīcai.
5.Mākslas un mūzikas centri bija klosteri.
6.Sociālā sistēma bija feodālisms, kurā katrs cilvēks piederēja pie noteiktas kartas (vasalis bija kalps senjoram)
7.Ar 11.gs. perioda uzplaukums: radās pilsētas, veidojās tirdzniecība starp karaļvalstīm.
Atlikusī sabiedrības daļa –
tie, kas strādā.
5.- 14.gs
Kristietība
Robežu starp antīkās pasaules norietu un viduslaiku sākumu iezīmēja kristietības rašanās, kas uzsāka jaunas kultūras, jaunas cilvēka izpratnes veidošanos. 313.gadā Romas imperators Konstantīns Lielais atzina kristietību.
Garīdzniecība – tie, kas lūdz;
Dižciltīgie – tie, kas karo;

Cilvēki uzskatīja, ka garīdznieks ar lūgšanām izglābs viņus no neražas, slimībām un pēc nāves dvēsele nonāks debesīs.
Garīdznieku pienākumi – lūgšanās, slimnieku, atraitņu un bāreņu apkopšana, laika rituma noteikšana, reliģisko rituālu veikšana utt.;
Garīdznieku dzīvesveids– pilnīga nodošanās Dievam, atteikšanās no laicīgā dzīvesveida;
Bruņinieka pienākumi aizstāvēt baznīcu
un tautu, piedalīšanās turnīros;
Bruņinieki iemiesoja drosmi un vīrišķību;
Karalis – galvenais valsts varas
simbols;
Zemnieki
Sievietes Viduslaikos
Sieviete netika cienīta;
Par meitas piedzimšanu nepriecājās, jo izaudzināšana bija dārga;
Sievietes pienākumi – piedalīšanās sabiedriskajā un galma dzīvē, mājasdarbu veikšana utt.
Viduslaiku māksla un arhitektūra
Katakombas
Agrie viduslaiki
Barbaru māksla
Gotikas posms

Katedrāles
tēlniecība
Romānikas posms
Sakrālā arhitektūra:
Klinī klostera baznīca
Tēlniecība
nozīmīga loma arhitektūras dekoru izveidē

Galvenais tēlniecības veids bija kapiteļu un portālu rotāšana ar ciļņiem.

Dekorā izmanto plakanus ģeometriskos ornamentus, augu motīvus, dzīvnieku un cilvēku figūras
Gotikas posms

Baznīcas, klosteri, piļi, rātsnami, pilsētnieku dzīvojamas mājas.
Lielie un augstie logi (vitrāžas, loga rozes)

Noteicošās ir vertikālas līnijas, izteikta tiekšanās uz augšu.

Tiek izmantoti daudzu velvju veidi: krusta, zvaigžņu, tīkla, šūnu, ziedu, vēdekļu.

Bagātīgi izmantoti rotājošie elementi
Reimas katedrāle
Vestminsteres abatija
Gotiskā tēlniecība
Simboliski tika atveidoti gadalaiki, dažādas cilvēku kaislības, zinātnes un mākslas personificējumi
Gotikas skulptūras ir celtnes neatņemama sastāvdaļa, to muguras saistītas ar sienu vai puskolonnu.
Sava vieta atradās arī tādiem fantāzijas tēliem kā dēmoniem, himērām.
tēlniecībā ienāca laicīgie elementi.
Māksla
Mākslas darbs virzīts uz noteikta mērķa sasniegšanu (reliģiska, morāla, politiska)
Forma pakārtota idejai
Dominēja simbolisms
Reliģijas iespaidā mākslas formas attēlotas nevis tādas, kādas tās bija, bet tādas, kādām tām vajadzētu būt
Tikai 14. gs. tēlnieki, gleznotāji, juvelieri sāka nodalīties no celtnieku cunftēm. Izveidoja paši savas darbnīcas
Nodalījās «oficiālā» māksla, par kuru maksāja un kuru atbalstīja varas struktūras un «tautas» māksla (lietišķā māksla, mīlas lirikas, teātris)
Literatūra
Raksturīga anonimitāte
Viduslaiku literatūra galvenokārt tapusi latīņu valodā
Pārsvarā literatūras darbu autori bija garīdznieki
Lielākā daļa darbu ir ar reliģisku saturu
Viduslaiku literatūra ietekmējās no tādiem avotiem kā: pagānu mitoloģijas, kristietības, antīkās kultūras
Viduslaiku posmi
Cilvēka prats ir spējīgs izzināt
lietu būtību , to cēlonību, līkumību
un mērķtiecību.
Cilvēks ir redzamās radības augstākā realizācija, šīs pasaules noslēpums.
Akvīnas Toms (1225-1274)
Vēlājie viduslaiki
13.-14.gs.
Agrājie viduslaiki
5.- 12.gs.
Dievs - Radītājs
Cilvēks tikai savā ticībā var tuvoties Dievam
Filozofijas uzdevums bija izveidot mācību -skolu, kas stiprinātu baznīcas varu.
Par mūžīgo un nemainīgo visa esošā pirmsākumu tika uzskatīts Dievs-Radītājs. Pasaule un daba eksistē, tikai pateicoties viņam.
Dievs nav pieejams cilveka prāta darbībai, tikai savā ticībā cilvēks var tuvoties Dievam.
Zemnieka pienākumi – piedalīties karā, apkopt zemi, audzēt lopus, maksāt nodevas kungam, strādāt klaušu darbus, nodot 10 tiesu ienākumu baznīcai.
Baznīcu, klosteru un piļu celtniecība
romānikas stilā.
Vēlāijie viduslaiki
Parīzes Dievmātes katedrāle
Romānikai raksturīgi:
ne pārāk augsti vienkārši torņi,
biezi, smagnēji mūri - ēkas līdzinās cietokšņiem,
nelieli logi,
logu un ieejas virspusēs lietota pusaploces jeb pusloka arka.

Sv.Pētera baznīca Rīgā
Celta 11. gs, Francijā.
Gotikas stils
Senākā literatūras forma ir dzeja
darba dziesmas
rituāldziesmas
gadskārtu dziesmas
Klerikālā literatūra
religiskās himnas
garīgās dziesmas
svēto dzīves apraksti
kulta drāma
Kurtuāzā literatūra
bruņinieku romāni
mīnezangu mīlas dziesmas
Mūzika
Agrinie viduslaiki
vēlinie viduslaiki
Vienbalsīgie gregoriskie dziedājumi
latīņu valodā.
Skanēja klosteros vai baznīcās.
Daudzbalsīgā vokālā polifonā
mūzika.
Žanri:
mesa
rekviēms
motete
daudzbalsīga dziesma (gan ar laicīgu, gan garīgu tekstu)
Laicīga mūzika
Mūzikai pamatus lika klejojošo bruņinieku- trubadūru,truvēru un mineziņģeru māksla.
Skanēja gan bruņinieku pilīs, gan vienkaršās tautas svētkos. Zemnieku vidē – laukos – mūzika tāpat kā agrāk bija cieši saistīta ar gadskārtu svētkiem, zemes darbiem un cilvēka mūža ieražām (kāzas, bēres, kristības)
Veidi: deju melodijas un dažādu instrumentu spēle.
11.gs. izveidojās un pakapeniski pilnveidojās mūzikas notācija (Gvido no Arēcas)-mūzikas pieraksts.
Laicīgas mūzikas pārstāvji un instrumenti
Viduslaikos varēja sastapt muzicējošus cilvēkus pilsētu tirgus laukumos, kur uzstājās ceļojoši komedianti, menestreļi, skomorohi,spēlmaņi un žonglieri.
Spēlmaņiem izvirzīja augstas prasības dažādās jomās:

Proti būt izveicīgs un asprātīgs,
proti pantus kalt un strīdū pastāvēt,
proti labi sist bungas un cimboles un veikli spēlēt zemnieku cītaru!
Proti pamest gaisā mazus ābolus un tos ar nažiem uztvert,
proti atdarināt putnu dziesmas!
(J. Vītoliņš. Mūzikas vēsture)

Bruņinieku vai aristokrātijas māksla
Attīstījās ar 12.gs.
Eiropā bija izveidojusies bruņinieku – karavīru kārta, kuriem vajadzēja aizsargāt garīdzniekus un zemniekus no ienaidniekiem.
Bruņiniekus dziesminiekus Francijā sauca par trubadūriem un truvēriem, Vācijā – par minnezengeriem un meistardziedoņiem, Anglijā – par bardiem.
Katrs bruņinieks izvēlējās sirdsdāmu, kurai veltīja savus varoņdarbus.
Tika rīkotas sacensības gan kara spēlēs – turnīros, gan dziedāšanā. Šajās sacensībās ievēroja stingrus noteikumus.
Dziesmu svarīgākais temats bija – mīlestība.
Daži bruņinieku dziesmu un leģendu sižeti bija aizgūti no eposiem, sāgām, poēmām (piemēram, no Francijā populārās Rolanda dziesmas un Vācijas Nibelungu eposa).
Bruņinieku sirdsdāmas, kurām tika veltīti gan turnīri, gan dziesmas, parasti nāca no augstmaņu vidus. Paši bruņinieki dziesmas tikai dziedāja vai sacerēja. Pavadījumus spēlēja spēlmaņi.
Ielu dziedoņi, aktieri, izrāžu veidotāji izklaidēja publiku, sākot ar 12.gs.
Labakie un talantīgākie darbojās pils galmos, pārējie ceļoja no vienas pilsetas uz otru.
Viņu dzejā un dziesmās skanēja tautas ilgas un varoņdarbi. Tās skanēja par mīlestību un tautu ieražām, tikumiem.
Sakrālā mūzika
Baznīcās ienāca daudzbalsīga dziedāšana.
Daži komponisti tā aizrāvās ar jauno komponēšanas veidu – polifoniju, ka palielināja balsu skaitu pat līdz 36 balsīm.
Dažkārt motetēs vienlaicīgi skanēja teksts dažādās valodās. Nereti līdzās reliģiska satura pamattēmai, citā balsī varēja skanēt pat tirgus laukuma dziesmas vārdi un melodija.
Viduslaiku mūzikā pamatā lietoja trijdaļu metru (par godu Svētajai Trīsvienībai).
Vadošā liturģiskās mūzikas forma bija mesa – galvenais dievkalpojums katoļu baznīcās.
11. – 12. gs. parādījās mazas (portatīvās) ērģeles, sākumā ar 8 – 15 stabulēm. Vēlāk tās kļuva par tipisku Eiropas sakrālās mūzikas instrumentu.
Mūzikas instrumenti
Daudzbalsīga dziedāšana bija pazīstama arī laicīgajā mūzikā.
Galmos skanēja daudzveidīgi mūzikas instrumenti: stabules, lociņstīgu instrumenti (krots, rebeks, viola),
stīgu strinkšķināmie instrumenti (arfa, lauta, psaltērijs), kas spēlēja pavadījumus dejām un dziesmām (balādēm, deju dziesmām).
Tirgus laukumos skanēja bungas un stabules.
lauta
rata lira
rebeks un viola
Saltarello
Valters fon Fogeļveide-
Palestīnas dziesma
Gregoriskais korālis "Dominus dicit"
Palestīnas dziesma
Viduslaiki deja
Saltaella
Full transcript