Loading presentation...

Present Remotely

Send the link below via email or IM

Copy

Present to your audience

Start remote presentation

  • Invited audience members will follow you as you navigate and present
  • People invited to a presentation do not need a Prezi account
  • This link expires 10 minutes after you close the presentation
  • A maximum of 30 users can follow your presentation
  • Learn more about this feature in our knowledge base article

Do you really want to delete this prezi?

Neither you, nor the coeditors you shared it with will be able to recover it again.

DeleteCancel

Dabaszinātņu ieguldījums olbaltumvielu pētīšanā

1. Olbaltumvielu pētijumu daudzveidība un vēsture; 2. Ķīmijas, fizikas un bioloģijas zinātņu sadarbības nozīme olbv. pētīšanā.; 3. Izmantošana dzīvē un tautsaimniecībā.
by

Laura Leikuma

on 25 February 2014

Comments (0)

Please log in to add your comment.

Report abuse

Transcript of Dabaszinātņu ieguldījums olbaltumvielu pētīšanā

OLBALTUMVIELU PĒTĪJUMU DAUDZVEIDĪBA UN VĒSTURE
ĶĪMIJAS, FIZIKAS UN BIOLOĢIJAS ZIŅĀTŅU SADARBĪBAS NOZĪME OLBALTUMVIELU PĒTĪŠANĀ
OLBALTUMVIELU PĒTĪJUMU REZULTĀTU IZMATOŠANA INDIVĪDA DZĪVĒ UN DAŽĀDĀS TAUTSAIMNIECĪBAS NOZARĒS
OLBALTUMVIELAS
2013
Antoine François

Atklāja, ka olbaltumvielas ir olu baltumā, asinīs, olbaltumvielu serumā, fibrīnā un slapjā augu līmē.
OLBALTUMVIELAS:
Uzbūve (struktūras).
Regulatorā
Kustību
Transporta
Rezerves
Gerardus Johannes Mulder

Veica pirmās analīzes dažādām olbaltumvielām, un atklāja, ka gandrīz visām olbaltumvielām bija viena un tā pati empīriskā formula C 400 H 620 N 100 O 120 P 1 S 1.
Zinātnieki:
Linus Carls Paulings
Kajs Ulriks Linderstrøm-Langs
Valters Kaufmanns
Villiams Astburijs
Linus Carls Paulings

Kajs Ulriks Linderstrøm-Langs

Valters Kaufmanns
Villiams Astburijs
Frederiks Sangers

Noteica struktūru olbaltumvielā insulīnā un noteica aminoskābju secību tajā.
Johns Covderijs Kendrevs

Cavendisha Laboratorijā sagrupēja heme- saturošās olbaltumvielas.

1960. gadā izpētīja vienu no olabaltumvielām – mioglobīnu, kurš ietilpst trešējā struktūrā.
Ķīmija pēta:
•Olbaltumvielu atrašanos dabā
•Olbaltumvielu iedalījumu
•Olbaltumvielu uzbūvi
•Olbaltumvielu ķīmiskās īpašības un reakcijas
Olbaltumvielu ķīmiskā pētīšana un atklājumi:

Emīls Fišers 20. gs sākumā pierādīja,ka olbalumvielas sastāv no aminoskābju atlikumiem, kas ir saistīti ar peptīdsaitēm.
Gunārs Čipēns - vina viens no galvenajiem strukturālajiem pētījumu virzieniem ir funkcionālā peptīdu un olbaltumvielu organizācija.
Lainuss Kārls Polings – 1954.gadā saņēma Nobela prēmiju par olbaltumvielu otrējās struktūras pētījumiem
Bioloģija pēta:
•Olbaltumvielu un to fermentu funkcijas un ietekmi uz oraganismu

Molekulārā un šūnu bioloģija : Molekulārās bioloģijas metodes parasti izmanto sintēzes pētīšanai un olbaltumvielu atrašanai šūnā
Rihards Villems - pēta proteīna biosintēzes regulācijas mehānismus, cilvēka genomu un etnoenēzi


Nikolajs Sjakste- viens no pētnieciskā darba galvenajiem virzieniem ir hromatīna olbaltumvielu un DNS mijiedarbība normālajās un audzēju šūnās
FIZIKA PĒTA:
Olbaltumvielu fizikālās īpašības
Olbaltumvielu telpisko uzbūvi
Atklājumu piemēri:
17.gadsimtā, kad sākās zinātniskā revolūcija, fiziku vairs nevarēja strikti atdalīt no citām zinātnēm. Mehānikas atklājumi pilnveidoja rēķināšanas metodes, kvantu ķīmija un mikrobioloģija pilnveidojās tiklīdz tika izgudroti elektronmikroskopi.
Gotfrīdam Ottingam -nozīmīgi rezultāti iegūti olbaltumvielu telpiskās uzbūves, kā arī to solvatācijas un mijiedarbības ar nukleīnskābēm pētījumos
Receptorā

Šūnu membrānu olbaltumvielas spēj uztvert gan iekšējās, gan ārējās vides kairinājumus.

Energētiskā.

Ar pārtiku uzemtās olbaltumvielas, gremošanas traktā tiek šeltas līdz aminoskābēm, kuras šūnās tiek šeltas enerijas iegūšanai.
Aizsargfunkcija.
Antivielas atpazīst sava organisma šūnas un vielas no svešām.

Asinsreces.
Asins plazmā un trombocītos esošās olbaltumvielas nodrošina asins sarecēšanu asinsvada bojājuma gadījumā.

Toksiskā.
Kukaiņu, zirnekļveidīgo, rāpuļu, sēņu un augu indēs, kā arī dažu baktēriju izdalītajās vielās ir proteīni vai proteīdi, kas nokūstot citā organismā rada traucējumus.
Fotosintēzes.
Olbaltumviela hlorofils, kas atrodas augu, aļģu un dažu baktēriju šūnās spēj absorbēt Saules energiju un pārvērst to kīmiskajā energijā.

Katalītiskā.
Apmēram 90% no visiem šūnu proteīniem ir fermenti (enzīmi (E)). Tie ir organismā notiekošo reakciju katalizatori, tāpēc tos sauc par biokatalizatoriem.

PALDIES PAR UZMANĪBU!
Olbaltumvielas ir dzīvo organismu pamatvielas, dabiski lielmolekulāri savienojumi - polipeptīdi, kas veidoti no aminoskābju atlikumiem. Olbaltumvielas ir nozīmīgas mūsu pārtikas sastāvdaļa, tās nepieciešamas, lai organisms varētu pastāvēt un atjaunoties.
Olbaltumvielas izmanto ne tikai uzturā, bet arī dažādās rūpniecības nozarēs.

Tekstilrūpniecībā plaši izmanto vilnu un dabisko zīdu.
Vislielākā rūpnie
cības nozare, kas pārstrādā olbaltumvielas, ir ādu rūpniecība
.
Želatīnu lieto gaismas jūtīgo materiālu (fotofilmu, fotopapīru, kinolentu u.c.) ražošanai.
Piena olbaltumvielu kazeīnu izmanto līmes un plastmasas – galatīna ražošanai.
Iegūtās informācijas avoti
http://lv.wikipedia.org/wiki/Olbaltumvielas
www.dzm.lu.lv/kim/IT/K_12/default.aspx@tabid=21&id=330.html
www.atlants.lv › Eksaktās un dabaszinātnes
www.abvs.lv/data/upload/Olbaltumvielas.ppt‎
http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=42ab8304-7169-40f5-a2d3-67713719c6cd&parentType=VirtualSchool&parentId=2258‎
Full transcript