Loading presentation...

Present Remotely

Send the link below via email or IM

Copy

Present to your audience

Start remote presentation

  • Invited audience members will follow you as you navigate and present
  • People invited to a presentation do not need a Prezi account
  • This link expires 10 minutes after you close the presentation
  • A maximum of 30 users can follow your presentation
  • Learn more about this feature in our knowledge base article

Do you really want to delete this prezi?

Neither you, nor the coeditors you shared it with will be able to recover it again.

DeleteCancel

Pļavas

No description
by

Eletra Žurila

on 20 January 2016

Comments (0)

Please log in to add your comment.

Report abuse

Transcript of Pļavas

Ekosistēma, ko veido daudzgadīgu lakstaugu sabiedrības.
Pļavas parasti ir izveidojušās ilgstošas ganīšanas un pļaušanas rezultātā.
Pļavas ķirzaka

Valsts
Dzīvnieki
Tips
Hordaiņi
Klase
Rāpuļi
Kārta
Zvīņaiņi
Dzimta
Ķirzaku dzimta
Ģints
Īstās ķirzakas
Suga
Pļavas ķirzaka
Parastā varde
Valsts
Dzīvnieki
Tips
Hordaiņi
Virsklase
Četrkājaiņi
Klase
Abinieki
Mugura brūngana, pelēka, vai krēmkrāsā, ar tumšiem plankumiem vai punktiņiem
Raksturīgs tumšs V-veida plankums muguras augšdaļā
Acs aizmugurē tumšs plankums.
Vēderpuse balta vai iedzeltena, plankumaina.
Parastais zalktis


Valsts
Dzīvnieki
Tips
Hordaiņi
Klase
Rāpuļi
Kārta
Zvīņrāpuļi
Dzimta
Zalkšu dzimta
Apakšdzimta
Ūdenszalkšu
Ģints
Ūdenszalkši
Suga
Parastais zalktis
Valsts
Dzīvnieki
Tips
Hordaiņi
Klase
Putni
Kārta
Dzērvjveidīgie
Dzimta
Dumbrvistiņu dzimta
Ģints
Griezes
Suga
Grieze
Pļava
Mugura, galvas virspuse, kakla aizmugure un pleci ir rūsganbrūni raibi
Spārnu lidspalvas vienkrāsaini rudas, kas labi saskatāmas tikai lidojumā
Knābis un kājas pelēkrozīgas
Mājo dabiskajos un cilvēka veidotajos zālājos
Labības laukos un atmatās
Apdzīvo pļavas un laukus ar garu zāli
Grieze
Uzturas visdažādākajās vietās, arī mitrās.
Bieži dzīvo netālu no cilvēkiem: drupās, akmeņu un pat atkritumu kaudzēs.
Pieaugušam dzīvniekam mugurpuse brūna ar melniem
plankumiem.
Vēderpuse tēviņam oranža, mātītēm balta
Sastopama bieži, pat ālu no ūdenstilpnēm
Tā dzīvo visdažādākajos biotopos ar dažādu mitruma režīmu ūdens tuvumā- krūmājos, mežos, pļavās, purvos
Mugurpuse pelēka vai zilgani melna, gadās ar maziem gaišiem punktiņiem.
Vēderpuse un rīkle balta, plankumaina.
Galvas katrā pusē pie pakauša dzeltenīgi oranžs, retāk balts pusmēnessveida plankums.
Uzturas pārsvarā mitrās vietās, celmos, grauzēju alās, akmeņu starpās
Labi peld, daudz laika pavada pie ūdens vai ūdenī.
Baltkrūtainais ezis
Valsts
Dzīvnieki
Tips
Hordaiņi
Klase
Zīdītāji
Kārta
Ežveidīgie
Dzimta
Ežu dzimta
Apakšdzimta
Ežu
Ģints
Eirāzijas eži
Suga
Baltkrūtainais ezis
Mājo gandrīz visur, kur vien ir dzīvei labvēlīgi apstākļi:
L
apu un jauktu koku mežos,
Birzīs, vairāk vai mazāk aizaugušās un aizaugošās pļavās,
Krūmājos, dārzos, parkos un apstādījumos.
Neliels zīdītājs ar kompaktu, apaļīgu ķermeni
Garums ir apmēram 20—30 cm
Kājas īsas
Īsām ausīm
Apaļām, melnām acīm
Nelielu, izstieptu, smailu, ļoti kustīgu, allaž mitru purniņu
Eiropas kurmis
Vietās, kur mīksta, valga zeme un nelīdzens reljefs
Bieži piemājo lapu koku un jauktajos mežos, birztalās,laucēs
Labprāt apmetas uz dzīvi kultivētās teritorijās: pļavās, ganībās, tīrumu malās, sakņu un augļu dārzos, arī apstādījumos, parkos.
Valsts
Dzīvnieki

Tips
Hordaiņi

Klase
Zīdītāji

Kārta
Ciršļveidīgie

Dzimta
Kurmju dzimta

Ģints
Eirāzijas kurmji

Suga
Eiropas kurmis
Ķermenis garens, cilindrisks,kompakts
Kakls īss.
Galva slaida, mazliet saplacināta.
Purns snuķveidā izstiepts, klāts ar taustes matiem, kustīgs.
Kājas īsas, pēdas piecpirkstainas.
Priekšējās ekstremitātes relatīvi lielas, tās pilda rokamrīku funkciju.
Pelēkais zaķis
Valsts
Dzīvnieki

Tips
Hordaiņi

Klase
Zīdītāji

Kārta
Zaķveidīgie

Dzimta
Zaķu dzimta

Ģints
Zaķi

Suga
Pelēkais zaķis
Atklātu ainavu un krūmāju
Nelielu mežu un mežmalu iemītnieks
Nereti – dārzos, plašākos apstādījumos, mežaparkos.

Acis ļoti lielas, izvalbītas
Priekškājas īsas, to pēda garena ,pakaļkājas ievērojami garākas.
Ķermenis garens, slaids.
Virspusei var būt dažādas nokrāsas, bet allaž ir vairāk vai mazāk izteikti melnbrūni raibumi.
Ķīvīte
Valsts
Dzīvnieki

Tips
Hordaiņi

Klase
Putni

Kārta
Tārtiņveidīgie

Dzimta
Tārtiņu dzimta

Ģints
Ķīvītes

Suga
Ķīvīte
Ligzdošanai izvēlas mitras pļavas, ganības un tīrumus ar īsu veģetāciju
Vietas, kur tā var atrast sliekas. Sastopama arī purvos un citās mitrās vietās.
Apspalvojums uz vēdera balts
uz krūtīm tas ir melns
pazode un vaigi balti vai pelēki
Pāri pierei šaura, melna josla, kas nobeidzas ar garo, šauro, viegli pamanāmo cekulu
Zem katras acs vēl pa košai, melnai švīkai
Mugura un spārni no virspuses tumši, ar zaļi—violetu metālisku spīdumu
No apakšas spārni līdz elkoņa locītavai ir balti, otra puse spārniem melna.
Paipala
Valsts
Dzīvnieki

Tips
Hordaiņi

Klase
Putni

Kārta
Vistveidīgie

Dzimta
Fazānu dzimta

Apakšdzimta
Irbes

Ģints
Paipalas

Suga
Paipala
Patīk gara, biezi saaugusi zāle
Tā izvairās no mežmalām un pļavmalām.
To var novērot lauksaimniecības tīrumos, visbiežāk labības tīrumos.
Putns ar noapaļotām ķemeņa formām.
Apspalvojums ir raibumaini dzeltenbrūns ar tumšķām un gaišākām svītriņām
Pazode balta
Tēviņiem virs acīm balta svītra, kas atgādina uzaci.
Lauku cīrulis
Valsts
Dzīvnieki

Tips
Hordaiņi

Klase
Putni

Kārta
Zvirbuļveidīgie

Apakškārta
Dziedātājputni

Dzimta
Cīruļu dzimta

Ģints
Lauku cīruļi

Suga
Lauku cīrulis
Lauku cīruli parasti var novērot atklātā lauku ainavā – ganībās, zālājos un pļavās,

kur tas virs laukiem dziedot plivinās gaisā.
Apspalvojums ir dzeltenbrūni melnraibs
Uz galvas neliels cekuls
Pavēdere gaišāka
Knābis ir īss un spēcīgs
Astes un spārnu aizmugurējās daļas maliņa ir balta, bet tas ir redzams tikai lidojumā.
Cīruļa dziesma ir melodiska un cilvēkiem patīkama, tā ir daudzveidīga vīterošana. Parasti tas dzied, ilgstoši plivinoties gaisā vai lidojumā, un var dziedāt nepārtraukti pat ilgāk par stundu.
Latvijā sastopams diezgan bieži visā teritorijā.
Pļavu dižsienāzis
Ķermeņa pamatkrāsojums tumšzaļš ar lieliem brūnganiem plankumiem uz priekškrūtīm un priekšspārniem
Priekškāju stilbi virspusē ar četriem dzelkņiem
Spārni gari, parasti manāmi pārsniedz ķermeņa garumu, mātītēm garāki nekā tēviņiem.
Sliekas
Valsts
Dzīvnieki
Tips
Posmtārpi
Klase
Jostaiņi
Apakšklase
Mazsartārpi
Kārta
Haplotaxida
Apakškārta
Slieku apakškārta

Ķermenis sastāv no vairākiem posmiem, rozīgas.
Sliekas priekšroku dod ar slāpekli bagātai augsnei, kurā jūtami paaugstinās to koncentrācija un vairošanās spējas.
Tās ir sastopamas atmirušu augu atlieku uzkrāšanās vietās, piemēram, komposta un mēslu kaudzēs, zem mizas trūdošā koksnē un tamlīdzīgos substrātos.
Divpunktu mārīte
Valsts
Dzīvnieki
Tips
Posmkāji
Klase
Kukaiņi
Kārta
Vaboļu kārta
Dzimta
Mārīšu dzimta
Ģints
Mārītes
Suga
Divpunktu mārīte

Spārni spilgti sarkani, ar izteiktu 2 melnu punktiņu rakstu.
Posmotas ekstremitātes, ķermenis melns.
Bieži sastopama dārzos, pļavās, laukos.
Pļavas sīksamtenis
Valsts
Dzīvnieki
Klase
Kukaiņi
Kārta
Zvīņspārņi
Dzimta
Raibeņu dzimta
Apakšdzimta
Samteņu apakšdzimta
Ģints
Sīksamteņi
Suga
Pļavas sīksamtenis

Lidojumā izskatās izteikti tumšs.
Tēviņiem spārnu virspuse ir tumši brūna, kas ir ļoti labi pamanāma lidojumā.
Mātītēm priekšspārni ir gaišāki, bet aizmugurējie tumšāki.
Aizmugurējo spārnu pamattonis ir pelēks, bet gar ārmalu tauriņam ir vairākas šauras pelēkas līnijas un viena nedaudz platāka koši oranža līnija.
sastopams dažādos biotopus: mitrās pļavās, mežmalās, ceļmalās, izcirtumos, vietās, kur bagātīgi aug graudzāles.

Melnā kamene
Valsts
Dzīvnieki
Tips
Posmkāji
Klase
Kukaiņi
Kārta
Plēvspārņi
Virsdzimta
Bišu virsdzimta
Dzimta
Bišu dzimta
Apakšdzimta
Medusbišu apakšdzimta
Ģints
Kamenes

Kamenēm patīk samērā vēss klimats, reģioni, kuros iestājas auksta ziema, atklāta ainava un plašas, ar ziediem bagātas pļavas.
Ķermenis klāts matiņiem, kuri ir krāsoti dzelteni –melnās svītrās, posmotas ekstremitātes.
Pļavas līnijsprīžmetis
Sastopams pļavās, laukos, ceļmalās, mežmalās, dārzos.
Tauriņš ar dažādu toņu brūnām joslām, pa vidu josla tumšāka.

Pieder sprīžmešu dzimtai.

Skabiozu pļavraibenis

Valsts
Dzīvnieki
Klase
Kukaiņi
Kārta
Zvīņspārņi
Apakškārta
Sūcējsnuķaiņi
Infrakārta
Dažādspārnu tauriņi
Virsdzimta
Dižtauriņu virsdzimta
Dzimta
Raibeņu dzimta
Krāšņa ir spārnu virspuse,ar oranžiem, baltiem plankumiem un melniem dzīslojumiem
Apakšpuses ir pelēcīgas un neuzkrītoša.
Raibeņi mājo dažādos biotopos, pilsētas ieskaitot, bet biežāk tie novērojami mežmalās, meža laucītēs, pļavās un citās vietās, kas ir saulainas un pasargātas no vēja.

Pļavas vēršacītis
Sastopams pļavās, laukos, mežmalās, gar ceļiem.
Lauka sīksamtenis

Valsts
Dzīvnieki
Klase
Kukaiņi
Kārta
Zvīņspārņi
Dzimta
Raibeņu dzimta
Ģints
Sīksamteņi
Suga
Lauka sīksamtenis
Lauka sīksamtenis sastopams sausos biotopos, vietās, kur bagātīgi aug graudzāles: mežmalās, izcirtumos, norās, pļavās
Tas ir neliels dienas tauriņš, kura spārnu izplētums ir 28 - 34 mm
No virspuses priekšējie spārni ir koši oranži ar tumšākiem galiem.
Aizmugurējie spārni ir tumšāki par priekšējiem un to tumši brūnais tonis kontrastē ar gaišākajiem priekšspārniem.
Slaidais pumpurgliemezis
1,8 x 0,9 mm.
Čaula savīta pa kreisi tāpat kā kreisajam pumpurgliemezim, ar 5 samērā uzpūstiem vijumiem
Čaulas ieeja ar 5 vai 6 zobiem
Krāsa gaiši dzeltenīgi brūna, čaula nedaudz spīdīga ar ļoti smalku un ļoti biezu svītrojumu
Slapjas pļavas, kāpu ieplakas, augu nobiru kārtā, sūnās, upju saskalojumos.
Īsspārnu sisenis
Vidēja lieluma sisenis, kam tēviņu un mātīšu lielums visai jūtami atšķiras. Tēviņi gandrīz vienmēr ir mazāki nekā mātītes
Ķermeņa pamatkrāsojums no rūsganbrūna līdz gaiši dzeltenbrūnam, parasti vienmēr ar izteiktu dzelteni-melnu šķērssvītru zīmējumu uz ķermeņa
Reducēti, īsi olveidīgi priekšspārni, kā arī vispār nav pakaļspārnu.
Nelidojošs sisenis.
Pamatbiotopi: sausieņu pļavas, mežmalas, aizaugušas un akmeņainas nogāzes.
Full transcript