Loading presentation...

Present Remotely

Send the link below via email or IM

Copy

Present to your audience

Start remote presentation

  • Invited audience members will follow you as you navigate and present
  • People invited to a presentation do not need a Prezi account
  • This link expires 10 minutes after you close the presentation
  • A maximum of 30 users can follow your presentation
  • Learn more about this feature in our knowledge base article

Do you really want to delete this prezi?

Neither you, nor the coeditors you shared it with will be able to recover it again.

DeleteCancel

Optiskās ierīces - teleskopi un mikroskopi

Prezentācija fizikā.
by

Katrīna Maslova

on 15 December 2015

Comments (0)

Please log in to add your comment.

Report abuse

Transcript of Optiskās ierīces - teleskopi un mikroskopi

Darba autors :
Āgenskalna Valsts ģimnāzijas
12.1 klases skolniece
Katrīna Maslova
Optiskās ierīces
Saturs :
Adaptīvā optika
un teleskopi;
Mikroskopi.

Adaptīvā optika
Optiskā sistēma optiskajos un infrasarkanajos teleskopos, kurā ietilpst maināmas formas palīgelements, kas kompensē Zemes atmosfēras radītos attēla kropļojumus.
Teleskops
Iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus.
Tas ir vissvarīgākais astronomijas instruments.
Teleskopi palielina objektu šķietamo lielumu un spilgtumu, tā ļaujot pētīt citādāk nesaskatāmus objektus un parādības.
Darbības princips
Teleskopa objektīvs savāc gaismu un izveido objekta attēlu, bet okulārs to palielina un padara ērti aplūkojamu.
Objektīvu un okulāru novieto tā, lai to fokusi sakristu. Teleskopa fokusā stari krustojas, tādēļ veidojas apgriezts attēls.
Ir arī tādi teleskopi, kas uztver nevis starojumu, bet gan elementārdaļiņu plūsmas no kosmosa.
Optiskā astronomija
Radioastronomija

Vēsture
Pirmo teleskopu astronomijā pielietoja Galileo Galilejs 1609. gadā;
Johannes Keplers aprakstīja lēcu optikas principus, ieskaitot aprakstu astronomiskam teleskopam ar divām izliektām lēcām (Keplera teleskops);
Viljams Heršels izgatavoja "40 pēdu teleskopu", kurš nākamos 50 gadus bija lielākais teleskops visā pasaulē.
Teleskopu veidi
• reflektors, arī spoguļteleskops;
• refraktors, arī lēcu teleskops;
• radioteleskops;
• rentgenteleskops;
• orbitālā observatorija.
Reflektors
Optiskā teleskopa paveids, kura objektīvs ir ieliekts sfērisks vai parabolisks spogulis. Pirmo reflektoru uzbūvēja Īzaks Ņūtons 1668. gadā.
Refraktors
Divas lēcas — objektīva un okulāra lēca;
Objektīva lēca ir izliekta - sakopo gaismu vienā punktā, izveidojot reālu attēlu;
Okulāra lēca - palielina attēla izmēru;
Kad gaisma iet cauri objektīva lēcai, gaisma lūzt un izveido reālu attēlu tuvu okulāra lēcai, tad tā palielina attēlu.
Monokulārs.
Teleskops kosmisko objektu rentgenstarojuma uztveršanai un reģistrēšanai. Rentgenteleskopus novieto orbitālajās observatorijās, jo līdz Zemes virsmai kosmisko objektu rentgenstarojums nenonāk.
Rentgenteleskops
Radioteleskops
To izmanto kosmisko objektu radiostarojuma uztveršanai un reģistrēšanai;
sastāv no antenas (visbiežāk liela diametra paraboloīda formas metāla atstarotāja antenas) un starojuma uztvērēja — radiometra.
Latvijas radioteleskops
RT-32 ir Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskops, kas atrodas Irbenē;
32 m diametra paraboliska antena;
47 m augsta;
Masa 650 t;
Būvēts PSRS 1960. gados militāriem mērķiem: spiegošanai, sakaru pārtveršanai;
Tiek izmantots astronomijā, pētnieciskos nolūkos, piedalās starptautiskos projektos;
Teleskopi kosmosā
Teleskopi orbitālajās observatorijās tiek izvietoti, jo Zemes atmosfēra aiztur lielāko daļu no elektromagnētiskajiem viļņiem, kā arī dažādas atmosfēras parādības traucē kvalitatīvi uztver to elektromagnētiskā starojuma daļu (redzamo gaismu un radioviļņus), kas tomēr nonāk līdz Zemes virsmai.
Habla kosmiskais teleskops (HST);
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (JWST), kuru plāno palaist orbītā ap 2018. gadu.
ĀVĢ teleskops
Mikroskops
Mikroskops ir instruments, kuru lieto lai aplūkotu objektus, kas ir pārāk mazi, lai tos varētu saskatīt ar neapbruņotu aci.
Zinātni, kas pēta mazus objektus izmantojot šādu instrumentu, sauc par mikroskopiju.
Pirmo mikroskopu izgudroja Nīderlandē, 17. gadsimta sākumā.
Mikroskopu veidi
• Optiskie mikroskopi;
• Elektronmikroskopi;
• Skenējošie mikroskopi;
• Jonu mikroskopi;
Rentgenmikroskopi;
Akustiskie mikroskopi u.c.
Optiskie mikroskopi
Skenējošie mikroskopi
Jonu mikroskopi
Mikroskopi, kas lieto gaismu (vai tai tuvu elektromagnētisko starojumu) un attēlu iegūst vienā paņēmienā.
Attēlu iegūst pa punktiem, pa parauga virsmu pārvietojot zondi, kas nosaka parauga īpašības attiecīgajā punktā, vienā laika momentā iegūstot tikai vienu attēla punktu.

Katoda vietā ir nosmailinātas adatas veida paraugs;
Pieliekot pietiekoši lielu spriegumu, uz ekrāna var iegūt adatas gala attēlu ar ļoti augstu izšķirtspēju;
Atomus saskatīja jau atomus jau 20. gs. 50. gados;
Elektronmikroskops
Tiek izmantoti elektroni, lai apgaismotu paraugu un izveidotu tā palielinātu attēlu;
Spēj palielināt parauga attēlu līdz pat 2 miljonu reizēm;
Elektrostatiskas un elektromagnētiskas lēcas, kuras kontrolē elektronu staru fokusu un veido attēlu;
Pēc darbības principa līdzīgs gaismas mikroskopam, bet izšķirtspēja ir augstāka.
Rentgenmikroskopi
Rentgenstaru optikai lieto spoguļus ar ļoti lieliem atstarošanās leņķiem;
Augstu izšķirtspēja, jo rentgenstariem ir ļoti mazs viļņa garums;
Skenējošie caurstarojošie mikroskopi - lieto tievu rentgenstaru kūli, kuram cauri rastra veidā pārvieto paraugu;
Izšķirtspēja ir atkarīga no staru kūļa diametra un skenēšanas sistēmas precizitātes.
Pateicos par par uzmanību!
Vai ir kādi jautājumi?
Full transcript