Loading presentation...

Present Remotely

Send the link below via email or IM

Copy

Present to your audience

Start remote presentation

  • Invited audience members will follow you as you navigate and present
  • People invited to a presentation do not need a Prezi account
  • This link expires 10 minutes after you close the presentation
  • A maximum of 30 users can follow your presentation
  • Learn more about this feature in our knowledge base article

Do you really want to delete this prezi?

Neither you, nor the coeditors you shared it with will be able to recover it again.

DeleteCancel

Make your likes visible on Facebook?

Connect your Facebook account to Prezi and let your likes appear on your timeline.
You can change this under Settings & Account at any time.

No, thanks

DISKRIMINĀCIJA TIESĪBU FILOSOFIJAS VĒSTURĒ.

No description
by

Māris Liepa

on 4 November 2013

Comments (0)

Please log in to add your comment.

Report abuse

Transcript of DISKRIMINĀCIJA TIESĪBU FILOSOFIJAS VĒSTURĒ.

DISKRIMINĀCIJA TIESĪBU FILOZOFIJAS VĒSTURĒ
DISKRIMINĀCIJA
Viduslaiki
Apgaismība
Antīkais laikmets
Renesanse
17. gadsimts
19. gadsimts
20. gadsimts
17. gadsimts bija liels pārmaiņu laiks. Tas nesa pārmaiņas ne tikai zinātnē un kultūrā, bet arī cilvēka izpratnē par dzīvi, reliģiju, notikumiem, kas norisinās tajā.

Viduslaiku valsts pakļāvās baznīcas ietekmei, tomēr, nākot jaunajiem laikiem, tās ietekmes sfēra zūd
Dabas zinātņu sfēras bija pirmās, kurās notika domāšanas "apvērsums“.

17. gadsimts būtiski izmainīja filozofiju un pasaules ainu.
Zuda pārliecība, ka filozofija un kristietība ir nesaraujami saistīta.

17. gadsimta pasaules ainu veidoja dabaszinātnieki ar filozofisku ievirzi.

Jauno zinātnieku jaunās teorijas sašķobīja un mainīja vecos, kristīgos priekšstatus par pasaules uzbūvi.

Kopernika atziņa ir vienkārša, bet ģeniāla: Zeme nav nekustīgs Visuma centrs, bet gan griežas ap Sauli.

Jaunā atziņa bija lielā mērā šokējoša tā laika cilvēkiem, jo nesaskanēja ar reliģisko mācību, ka Zeme ir visa centrs. Un, ja Zeme zaudēs savu ievērojamo nozīmi Visumā, tad arī cilvēka vieta pasaulē mainās.

Satraukumu cilvēkos radīja doma, ka tas, kam tik ilgi bija ticēts, nav patiess.


Džordano Bruno (1548 - 1600) atklājums par bezgalību bija graujošs kristietībai.

Bruno inkvizīcija sadedzināja uz sārta, jo doma par bezgalību absolūti neiederējās kristīgajā teorijā.

Pasaules kārtība bija strikta, ko nedrīkst izjaukt, bet jaunie zinātniskie atklājumi radīja draudus ierastajai pasaules kārtībai.

Inkvizīcija pūlējās apturēt jauno procesu un domāšanu, tomēr zinātne attīstījās tālāk.

Šajā laika posmā diskrimināciju radīja baznīca.

Baznīca bija pret jauno, moderno pasauli.

Tā noniecināja jaunatklājumus un iespējamās patiesības, inkvizīcijai piespiežot zinātniekus atteikties no saviem atklājumiem.

Tajā laikā baznīcai likās neiedomājami zinātnieku atklājumi, noliedzot tos, tā radīja apjukumu tautā.

Cilvēki vairs nesaprata, kam tad īsti ticēt, jo visu laiku pār to domām valdošo vietu ieņēma reliģija un baznīcas doma.

20. gadsimtā koncentrēšanās uz būtībām, kas veidojas bez attiecībām ar citiem, centieni norobežoties no svešas pieredzes, no tā, kas nāk no ārienes, ir pamats apšaubāmam dzīves stilam.

Emanuels Levins 20. gadsimta domāšanā ieviesa filozofisko mācību par Citādo – citāda atzīšana ir miera priekšnoteikums.

Masu kultūras uzplaukums Eiropā 20. gadsimtā noveda pie ačgārnas demokrātijas – vairākuma viedokļa uzspiešana mazākumam.

Masu cilvēku sabiedrībā, kurā pastāvēja garīga aprobežotība un nespēja eksistēt kā brīvai personībai, veiksmīgi attīstījās totalitārisms un sociālisms.

Postmodernisms
Postmodernisma laikmetā cīņa pret visa veida nevienlīdzību, diskrimināciju (gan nacionālo, gan sociālo, gan kultūras) kļuva īpaši aktuāla.

Priekšplānā izvirzās cilvēks kā prioritāte. Cilvēks, kurš ar visiem spēkiem aizsargā savas morālās un garīgās vērtības, tādējādi nepakļaujoties kolektīvajām normām.

Feminisms
Feminisms uzplauka 20. gadsimta otrajā pusē, aizsākot plašu rezonansi sabiedrībā attiecībā uz sieviešu diskrimināciju, jo beidzot sievietes sāka uzskatīt ne tikai par būtnēm, bet par balsstiesīgām personām, kurām ir tiesības pretendēt uz amatiem un piedalīties kultūras dzīvē.

Feministiskais skatījums plašā mērogā dod iespēju palūkoties uz cilvēku, bezapziņu, sabiedrību, morāli, mākslu, politiku, ekonomiku no cita - netradicionāla, netipiska skatupunkta, kas veicina priekšstatu maiņu par sievietēm.

19. gs. sākās strauja humanitāro zinātņu attīstība.

19. gadsimts - vēstures triumfa laikmets.

Tiek veikti fundamentāli pētijumi pasaules vesturē, literatūras un mākslas vēsturē, valsts, ekonomikas un tiesību vēsturē, mitoloģijas un reliģijas vēsturē, kā arī citās nozarēs. Eiropa arvien vairāk sāk apzināties savu vēsturi kā kopīgu kultūras attīstības ceļu. Politiskajā un ekonomiskajā dzīvē sāk iezīmēties sadrumstaloto valstiņu apvienošanās tendences.

19.gs. ievērojama diskriminācija pēc darba vietas un dzīves vietas. Personām ir nevienlīdzīgas tiesības uz darbu, uz taisnīgiem darba apstākļiem kā arī netaisnīga darba samaksā. Sievietes tiek nelidzigi attalgotas un kā rezultātā nespēj savienot darbu ar bērnu dzimšanu.

Garīgi slimās personas cieš no diskriminācijas. Līdz 19.gs.beigam garīgi slimo personu turēja smagos, necilvēciskos apstākļos. Viņi bija ieslēgti kamerās, viņus pēra, bieži nebaroja.

Daļa no mūsdienu Rietumu civilizācijas

Diskriminācija ir atšķirīgs jēdziens starp Seno Grieķiju un mūsdienām

Šīs idejas pārmantoja arī Senā Roma savās tiesībās

Notika filozofiju ideju pārmantošana vai filozofiju ideju pretargumentācija no vēlāka laika grieķu filozofiem

Ksenofana Visuma vienotība, nekustīgums un mūžību

Sokrats- nediskriminēja personas, ar kurām veidot intelektuālas sarunas

Platona “labās idejas” pastāvēšana

Aristoteļa tikuma un laimes ētika

Kristietības rašanās, kā arī tās atzīšana Romā iezīme jaunas pasaules atnākšanu, jaunas kultūras rašanos un jaunu cilvēka izpratni

Kristietībai kļūstot par baznīcas sistēmu, rodas vesela baznīcas noteikumu un dogmu sistēma.
Radies antisemītisms, kas ir diskriminējoša attieksme pret ebrejiem kā etnisku grupu.

Tā laika oficiālā teoloģija noraidīja nominālismu, tādējādi, pastāvēja diskriminācija pret nominālisma piekritējiem.
„Cilvēks piedzimst brīvs, taču visur viņš ir važās” – /Ruso/ apgalvo, ka ir jācīnas ar sabiedrībā iegājušos diskrimināciju un aizpriedumiem
uz dažiem postulātiem
Apgaismībā balstās
Piedzimstot cilvēks ir dabas būtne, viņa īpašības un vajadzības nosaka daba. Kā dabas būtnes cilvēki principā ir vienlīdzīgi, tādēļ jācenšas šo vienlīdzību panākt arī sociālajā sfērā.

Visiem cilvēkiem jādod vienādas iespējas gūt izglītību un tikt labi audzinātiem, tad katrs varēs kļūt par priekšzīmīgu sabiedrības locekli.

Apgaismības filosofija pievērš maksimālu uzmanību cilvēka spriestspējai – nebija jābūt izglītotam, lai spētu savas domas izteikt un pamatot, tāda veidā zūd diskriminācija, kas saistīta ar sabiedrības slāņu izglītības līmeni.

Apgaismības filosofijā uzplauka enciklopēdiju izdošana un apkopošana ,taču nevaldīja grāmatu izmantošanas ierobežojumi, jo tās varēja iegādāties ikviens, neatkarīgi no sociālā slāņa.

Apgaismības ietvaros tiek īstenotas reformas juridiskajā, izglītības un saimnieciski politiskajā jomā, jo ikvienam sabiedrības loceklim tika dota iespēja izteikt savas domas skaļi, tos klaji nediskriminējot, līdz ar to izglītoti cilvēki spēja paust savu viedokli un veikt iespējamās reformas

Apgaismotāji cenšas saskaņot cilvēka un sabiedrības intereses, apgaismotāji pievērs uzmanību demokrātiskam dzīves stilam un vērtībām, līdz ar to cenšoties izskaust visa veida diskrimināciju, kas pastāv sabiedrībā, jo cilvēki kā dabas būtnes principā ir vienlīdzīgi, tādēļ jācenšas šo vienlīdzību panākt arī sabiedrībā.

„Renesanse atņēma tiesības uz eksistenci vājprātam.”
Grāmatu iespiešanas māksla, šaujampulveris un kompass
Humānisma rašanās
Paldies par uzmanību!
Darba autori:
Agija Andrijauska, 118. grupa
Anete Eklone, 118. grupa
Aurēlija Motiejūnaite, 119. grupa
Marija Čepelova, 118. grupa
Māris Liepa, 116. grupa
Marta Juškevica, 118. grupa
Sandra Feldmane, 118. grupa
Signe Eglīte, 118. gurpa
Viesturs Markovskis, 119. gurpa
Full transcript